Tomēr Trampa administrācija vēl nav atklājusi, kāda ir tās Sīrijas politika plašākā mērogā, raisot bažas, ka Sīrija pēc Rakas krišanas var palikt neaizsargāta vairāku reģionālo spēlētāju priekšā.
Trīs ASV amatpersonas, kas ir iesaistītas diskusijās par Sīrijas politiku, atzina, ka saistībā ar administrācijas politiku kara plosītās valsts jautājumā pastāv problēmas.
Baltā nama politikas koordinācijas komitejas nacionālās drošības padomnieki nesen apmeklēja vairākas valdības struktūras centienos panākt atbalstu prezidenta uzskatiem.
Tomēr šiem pūliņiem nav bijis sekmju, līdz ar to nacionālās drošības padomniekiem bija jāpārskata savs piedāvājums un jāatliek oficiālu rekomendāciju izteikšana Baltajam namam, skaidroja amatpersonas.
Neatrisināto problēmu vidū ir jautājums par to, kā, noslēdzoties kaujām, panākt stabilizāciju Sīrijas austrumos, attīrot to no "Islāma valsts" karotājiem, kā arī nodrošinot, ka teritoriju nepārņem irāņu karotāji vai Sīrijas prezidentam Bašaram al Asadam lojālie spēki.
Administrācijā arī nav vienotības par to, kādai vajadzētu būt politiskajai pārejai Sīrijā.
Rakas atbrīvošanas operāciju īsteno ASV atbalstītā kurdu un arābu alianse Sīrijas demokrātiskie spēki (QSD), kas pamatā sastāv no kurdu vienībām. Kurdu nostiprināšanās Sīrijas ziemeļos, kā arī ASV atbalsts kurdu formējumiem izraisījis Turcijas neapmierinātību un militārus pretsoļus.
Pilsoņkarš Sīrijā notiek kopš 2011.gada un sadrumstalojies daudzās frontēs starp kurdu spēkiem, mērenajiem un radikālajiem sunnītu nemierniekiem, valdības karaspēku un tai lojāliem paramilitāriem formējumiem.
Atbilstoši jaunākajām sīriešu aktīvistu aplēsēm karā dzīvību zaudējuši jau vairāk nekā 320 000 cilvēku.
mursis