"Ķīna ir pasaules lielākā pasaules valsts, un es esmu pārliecināts, ka tuvākajā laikā ASV kļūs par tās koloniju," atsaucoties uz Meksikas aģentūru Notimex, Bolīvijas līdera teikto citē interneta portāls newsru.com.
Bolīvijas prezidents, kurš amatā stājās 2006.gadā, ne pirmo reizi nāk klajā ar antiamerikāniskiem izteikumiem. Tā 2009. gadā viņš asi kritizēja ASV armijas bāzu izveidošanu Kolumbijā, solot sarīkot Vašingtonai "otru Vjetnamu" gadījumā, ja ASV izlems īstenot agresīvu militāro politiku reģionā. Pēc E. Moralesa domām, ASV mērķis ir konfliktu izraisīšana un reģiona integrācijas procesu apturēšana.
Kolumbijas valdība paziņoja par septiņu militāro bāzu nodošanu ASV armijas lietošanā 2009. gada augustā. Līgums ir noslēgts uz 10 gadiem, bet pēc tam bāzes un visa infrastruktūra, kuru būs izveidojuši amerikāņi, pāries Kolumbijas rokās.
Tomēr par pašu skandalozāko E. Moralesa iniciatīvu, kas izsauca ASV administrācijas sašutumu, ir kļuvusi kokas (nevis kokaīna) legalizēšanas ideja. Bolīvijas prezidents ir ne tikai atbalstījis īpašu svētku – Nacionālās kokas lapu košļāšanas dienas - iedibināšanu, bet arī pieņēmis lēmumu par Bolīvijas izstāšanos no ANO konvencijas par narkotiskajām vielām. Bolīvijas varas iestādes uzskata, ka kokas lapas nav narkotika, toties ir daļa no Andu kultūras.