F. Žerē norāda, ka kopš 2011. gada septembra saspīlējums Teherānas un Vašingtonas attiecībās konsekventi turpina pieaugt. Par pēdējo epizodi saspīlējuma eskalācijā kļuva Irānas draudi bloķēt Ormuzas šaurumu gadījumā, ja tiks noteiktas sankcijas pret Irānas naftas eksportu. „Jāatceras, ka draudus energoresursu ceļu drošībai Vašingtona vienmēr ir uzskatījusi par iemeslu kara sākšanai,” norāda analītiķis.
„Konfrontācijai ar Vašingtonu, no Irānas redzes viedokļa, ir jākļūst par iemeslu nacionālās vienotības stiprināšanai, atvirzot otrajā plānā iedzīvotāju neapmierinātību ar ekonomiskās situācijas pasliktināšanos un dzīves līmeņa pazemināšanos. Tāpat atklāta sadursme ar ASV ļaus Irānai izrauties no reģionālās diplomātiskās izolācijas,” uzskata F. Žerē.
„Savienotajās Valstīs uz prezidentu Baraku Obamu spiedienu savukārt izdara gan republikāņi, gan liels skaits demokrātu, kuri uztraucas par nepieciešamību aizsargāt Izraēlu. ASV administrācijai ir pienācis laiks pierādīt savu apņemšanos stingrību ne tikai ar vārdiem,” raksta franču ģeostratēģis.
„Kādus draudus rada saspīlējuma eskalācija? Vašingtonai tas nozīmē energoresursu cenu strauju kāpumu, kas padziļinās ekonomisko krīzi. Vēl vieni draudi ir arābu valstīs nesen ievēlēto mēreno islāmistu valdību radikalizēšanās. Pie tam nedz Libāna, nedz Irāka, nedz Gazas josla, nedz Afganistāna automātiski nesāks militāras darbības Irānas atbalstīšanai, taču ievērojami pastiprināsies terorisma draudi,” teikts rakstā.
„Irānai ir divi varianti: aprobežoties ar verbāliem uzbrukumiem vai īstenot kādu spēka demonstrāciju, kas ļaus abām pusēm saglabāt seju,” uzskata F. Žerē, norādot, ka „pēc desmit neauglīgu sarunu gadiem beidzot tuvojas patiesības brīdis”, vienīgi nav skaidrs, kāda šī patiesība būs.