Ceturtdien laikrakstā Sabah publicētajos komentāros Erdogans atklāj, ka apspriedis iespējamās starpniecības jautājumu ar Japānas premjerministru Sindzo. Abi pagājušajās nedēļā Osakā notikušā G20 samita laikā.
Pēc Erdoana teiktā, Abe viņam vaicājis, vai Turcija un Japāna varētu darboties kopīgi, uz ko viņš atbildējis, ka vēlētos satikt Irānas līderus.
Jau vēstīts, ka Irānas prezidents Hasans Ruhani trešdien paziņoja, ka Irāna no svētdienas palielinās urāna bagātināšanas līmeni, un kritizēja starptautiskās kodolvienošanās par Irānas kodolprogrammu partnervalstis par to, ka tās nepilda solījumus veikt pasākumus, lai mazinātu ASV sankciju ietekmi uz Irānu.
Pirmdien Irānas bagātinātā urāna krājumi pārsniedza 300 kilogramu ierobežojumu, ko nosaka 2015. gadā ar pasaules lielvarām noslēgtā kodolvienošanās.
Teherāna 8. maijā paziņoja, ka tā aptur divu 2015. gada solījumu izpildi, un izvirzīja Eiropai, Ķīnai un Krievijai divu mēnešu ultimātu, lai tās palīdzētu Irānai apiet ASV noteiktās sankcijas un pārdot naftu, pretējā gadījumā draudot atteikties no vēl diviem apņemšanās punktiem.
2015. gadā Irānas un pasaules lielvaru noslēgtā kodolvienošanās paredzēja, ka Irāna drīkst glabāt ne vairāk kā 300 kilogramus urāna, kas bagātināts līdz 3,67%. Šāds līmenis ir pietiekams civiliem mērķiem - elektrības ražošanai un medicīniskai izpētei, bet nepietiekams kodolbumbas izgatavošanai, kam nepieciešams līdz vairāk nekā 90% bagātināts urāns.
Pērn Vašingtona vienpusējā kārtā izstājās no vēsturiskās vienošanās un noteica Irānai sankcijas, ASV prezidentam Donaldam Trampam cenšoties panākt Irānas reģionālās politikas maiņu. Eiropas valstis iebilda pret ASV lēmumu un vairākkārt aicinājušas Irānu nepārkāpt vienošanos.
Tramps lēmumu pamatoja ar vairākiem iemesliem, tostarp neatbilstošiem instrumentiem Irānas kodolprogrammas pārbaudēm un valsts ilgtermiņa iespējas bagātināt urānu augstākā līmenī. Visvairāk gan viņš kritizēja vienošanos par nespēju reaģēt uz Irānas destabilizējošo nozīmi Tuvo Austrumu konfliktos.
Vienošanās ar pasaules lielvarām mērķis bija novērst Irānas iespējas izgatavot kodolieročus un izbeigt valsts starptautisko izolāciju, tostarp atcelt sankcijas, kas smagi skārušas Irānas ekonomiku un iedzīvotājus. Pēc ASV izstāšanās vienošanās dalībvalstis ir Irāna, Lielbritānija, Francija, Vācija, Krievija un Ķīna.