"Irānas Islāmiskās Republikas darba kārtībā nekad nav bijušas bīstamas kiberdarbības, un tā neatbalsta tādus pasākumus," paziņoja Irānas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Hoseins Džabers Ansari.
ASV ceturtdien paziņoja, ka septiņi Irānas pilsoņi, kas strādājuši ar Irānas valdību saistītos uzņēmumos, ir apsūdzēti hakeru uzbrukumos, kuru rezultātā notikusi intervence gandrīz 50 banku un finanšu institūciju, kā arī nozīmīga Ņujorkas dambja datorsistēmās.
Pērn ASV un vēl piecas lielvaras noslēdza vienošanos ar Irānu par tās pretrunīgi vērtēto kodolprogrammu, kas raisīja cerības, ka uzlabosies ASV un Irānas attiecības.
Vairāk nekā desmit gadu ilgušā attiecību atsaluma laikā ASV un Eiropas Savienība noteica sankcijas pret Irānu saistībā ar tās kodolprogrammu. Irāna apgalvoja, ka tai ir tikai civili mērķi, bet Rietumvalstis apsūdzēja Irānu ar kodolbumbas izgatavošanas mēģinājumiem.
Pastāv aizdomas, ka 2010.gadā AV un Izraēla uzbruka Irānas kodolstacijām ar datorvīrusu Stuxnet, lai gan neviena valdība to nav atzinusi.
Tiek uzskatīts, ka vīruss, kas uz laiku traucēja Irānas kodolenerģijas pārstrādes staciju darbu, ir pirmais, kas izstrādāts ne tikai informācijas zagšanai vai datoru sabojāšanai, bet arī kaitējuma nodarīšanai aprīkojumam.
„ASV, kas ar saviem kiberuzbrukumiem Irānas civilajām kodolstacijām apdraudēja miljoniem Irānas iedzīvotāju ar vides katastrofas risku, nav tiesīgas apsūdzēt citu valstu, tostarp Irānas, pilsoņus,” paziņoja Ārlietu ministrijas pārstāvis.