"ASV solis ir nopietna iejaukšanās Ķīnas iekšējās lietās un nopietni apdraud mieru un stabilitāti Taivānas jūras šaurumā," teikts Ķīnas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Pompeo Taivānas prezidentei nosūtījis vēstījumu, cildinot Cai par viņas "drosmi un redzējumu, vadot Taivānas dinamisko demokrātiju". Reizes, kad ASV amatpersonas pauž šādu tiešu vēstījumu, ir ļoti retas.
"Tas ir ārkārtīgi aplami, un tas arī ir ārkārtīgi bīstami," teikts Ķīnas Aizsardzības ministrijas paziņojumā.
Ķīnas Tautas atbrīvošanas armijai ir "griba, pārliecība un kapacitāte, lai sakautu jebkuru ārējās iejaukšanās formu un "Taivānas neatkarības" separātistu spēku sazvērestību", teikts paziņojumā.
Ķīna spers "visus nepieciešamos soļus, lai apņēmīgi aizstāvētu Ķīnas suverenitāti un teritoriālo integritāti", norādīja ministrija.
Cai izsaukusi Pekinas nepatiku, jo viņas partija Taivānu uzskata par "de facto" neatkarīgu valsti, nevis "vienas Ķīnas" sastāvdaļu.
Inaugurācijas runā Cai sacīja, ka Ķīnai ir jāatrod veids, kā dzīvot mierā līdzās demokrātiskai Taivānai.
Kopš 2016.gada, kad Cai pirmo reizi stājās prezidenta amatā, Pekina noraidījusi sarunu piedāvājumus, kā arī pastiprinājusi ekonomisko, militāro un diplomātisko spiedienu pret Taivānu.
1949.gadā, kad Ķīnas Republikas valdība zaudēja komunistiem pilsoņkarā un aizbēga uz Taivānas salu, "de facto" radās divas ķīniešu valstis.
Komunistiskā Ķīna nosauca sevi par Ķīnas Tautas Republiku, bet ķīniešu nacionālistu valdība Taivānā turpināja dēvēt sevi par Ķīnas Republiku.
Ķīna joprojām uzskata Taivānu par savas teritorijas sastāvdaļu un pasludinājusi mērķi atgūt zaudēto salu.
no Tibetas
skats no malas
to ha, ha