Kļūstot aizvien reālākai ASV pretraķešu izvietošanas iespējai Austrumeiropā, trešdien ar asu nosodījumu šim solim nācis klajā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, piedraudot, ka Maskava ir gatava spert līdzīgus pretpasākumus. Viņa dusmas izraisījusi ASV un Čehijas vienošanās par radaru sistēmas izvietošanu šajā valstī. Tiesa, ASV prezidenta Džordža V.Buša plāns izvietot Austrumeiropā daļu no pretraķešu aizsardzības sistēmas draud ieilgt, nespējot panākt vienošanos ar Poliju. Tādēļ aizvien nopietnāk tiek runāts par iespēju, ka radaru sistēma varētu tikt izvietota Lietuvā.
Agresīva retorika
D.Medvedevs trešdien paziņoja, ka ASV plāni ir pamatīgs "apvainojums" Maskavai. "Krievija tagad nekļūs histēriska, taču mēs apsvērsim pretpasākumus," brīdināja Krievijas līderis. Maskava apgalvo, ka ASV plānotais pretraķešu aizsardzības vairogs izjauks drošības stāvokli Eiropā. Iepriekš, atbildot uz līdzīgu Krievijas Ārlietu ministrijas komentāru, Pentagons paziņoja, ka Krievija mēģina ietekmēt ASV partnerus Eiropā. "Es varu pieņemt, ka Krievijas agresīvās retorikas mērķis ir padarīt eiropiešus nervozus par piedalīšanos šajā sistēmā," otrdien sacīja ASV Aizsardzības ministrijas pārstāvis.
ASV valsts sekretāre Kondolīza Raisa pēc līguma parakstīšanas Čehijā uzsvēra, ka sistēma būs Krievijai caurredzama. "Šis tiešām ir nozīmīgs līgums. Tas ir līgums, kas dos labumu visiem mūsu draugiem un sabiedrotajiem, kas saskaras ar kopējiem XXI gadsimta draudiem," uzsvēra K.Raisa.
Latvijai nepiedāvā
Jāpiebilst, ka pašlaik ASV lielākās problēmas rada nespēja vienoties ar Poliju par raķešu sistēmas izvietošanu šajā valstī. Varšava uzstāj, lai ASV apmaiņā pret radaru izvietošanu iegulda pamatīgus līdzekļus tās militārajā aizsardzībā. Tādēļ ASV amatpersonas paziņojušas, ka apsver iespēju vērsties pie Lietuvas. "Lietuva ir ļoti ieinteresēta, un mēs runājam ar tiem, kas ir ieinteresēti," sacīja K.Raisa, gan uzsverot, ka tiks turpinātas sarunas arī ar Poliju. Latvijas Aizsardzības ministrijas Sabiedrisko attiecību departamenta direktors Airis Rikveilis vēsta, ka ASV amatpersonas nav vērsušās pie Latvijas ar piedāvājumu izvietot šeit ASV pretraķešu sistēmas objektus. "Mums nav bijis tādu sarunu ar sabiedrotajiem," informē A.Rikveilis. Viņš uzskata, ka pašlaik tas ir vairāk teorētisks jautājums, turklāt par iespējamā ASV priekšlikuma pieņemšanu jebkurā gadījumā būtu jālemj Saeimai un valdībai.
Pēc D.Medvedeva ievēlēšanas amatā daļa novērotāju pauda cerību, ka Krievija kļūs samiernieciskāka attiecībās ar Rietumiem. Taču, lai arī D.Medvedevs ir paudis labo gribu, nekādas darbības, kas to apliecinātu, viņš nav veicis. Arī šie viņa paziņojumi neveicinās attiecību uzlabošanos ar Vašingtonu. Jāpiebilst, ka ASV valsts sekretāres brauciens uz Eiropu ir pilns diplomātisku mājienu. Pēc tam, kad viņa Čehijā parakstīja vienošanos par radaru bāzes izvietošanu, K.Raisa devās uz Gruziju. Tur viņai paredzētas vakariņas ar Gruzijas prezidentu Mihailu Saakašvili, kurš Abhāzijas notikumu dēļ ieslīdzis konfrontācijā ar Krieviju. Šajā konfliktā Vašingtona ir nostājusies Tbilisi pusē.