Igaunijas valsts parāds šā gada pirmajā ceturksnī sasniedzis 23,6%, tas palielinājās par 6,3 procentpunktiem un bija straujākais kāpums Eiropas Savienībā (ES), liecina Eurostat dati, tomēr tas joprojām ir viens no zemākajiem ES, atpaliekot tikai no Bulgārijas. Lietuvā valsts parāds bija 40,1% apmērā, Latvijā – 44,5%, ES vidēji – 82,0%. Igaunija ir noteikusi trīs prioritārās jomas, kurās valdības izdevumi pēdējos gados ir ievērojami auguši. Tās ir – veselības aprūpe, sociālā drošība un aizsardzība. Taču SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka ekonomikas lejupslīde ir apgrūtinājusi budžeta plānu izpildi, kas palielina spiedienu uz jaunu ieņēmumu avotu meklēšanu un izdevumu mazināšanu. Kaimiņvalsts budžeta deficīts pērn bija 3,4%, un līdzīgs apjoms ir prognozējams šogad. Turklāt tuvākajos divos gados deficīts balansēs pie maksimāli pieļaujamās robežas – 3%. Tas viss liecina, ka prioritāšu mērķu izpildes finansēšana turpinās celt valsts parādu.
Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad turpinās sarukt – par 0,4%, kam sekos 1,9% un 3,0% izaugsme nākamgad un 2026. gadā, liecina Igaunijas Centrālās bankas jaunākās prognozes. Savukārt vairāku komercbanku aplēses ir skeptiskākas. Turklāt nākamajos četros gados valdība plāno samazināt izdevumus par vienu miljardu eiro, kā arī palielināt nodokļus. Tiks ieviests drošības nodoklis (sastāv no trim nodokļiem gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem), kas līdz 2028. gadam varētu ienest gandrīz 2,5 miljardus eiro, liecina Igaunijas Finanšu ministrijas prognoze. Sākot ar 2025. gada 1. jūliju, pievienotās vērtības nodoklis (PVN) pieaugs par diviem procentpunktiem līdz 24%. Šā gada sākumā PVN Igaunijā jau tika paaugstināts no 20% līdz 22%.
Visu rakstu lasiet avīzes Diena piektdienas, 27. septembra, numurā! Ja vēlaties laikraksta saturu turpmāk lasīt drukātā formātā, to iespējams abonēt klikšķinot šeit!
Raksta cena: €1.00