Arī Igaunijā valsts obligācijas iedzīvotājiem

Pagājušajā trešdienā Igaunija sāka piedāvāt saviem iedzīvotājiem iegādāties obligācijas. Atšķirībā no Latvijas, kur valsts kopš 2013. gada visu laiku iedzīvotājiem sniedz iespēju iegādāties krājobligācijas uz dažādiem termiņiem (procentu likmēm atbilstoši mainoties), kaimiņvalstī šis ir vienreizējs pasākumā (līdz 9. septembrim), kurā iedzīvotājiem ir iespēja iegādāties divu gadu valsts obligācijas ar gada procentu likmi 3,3%. Kopējā piedāvājumā ir divi miljoni obligāciju, kuru vērtība ir 200 miljoni eiro. Igaunijā šādas obligācijas ir ilgi gaidīts solis finanšu tirgos.

Termiņnoguldījumu procentu likmes Igaunijas lielākajās bankās ir visai līdzīgas. Divu gadu eiro termiņdepozītam Swedbank, LHV un SEB banka piedāvā 2,5% likmi, bet viena gada depozītam likme ir 3,5%. Izņēmums ir Luminor banka, kas piedāvā divu gadu termiņnoguldījumu ar 2% likmi un viena gada noguldījumu 3,3% apmērā.

Atšķirīgas nianses

"Igaunijas krājobligācijas tiks tirgotas Nasdaq Tallinas biržā, bet Latvijas gadījumā biržas tirdzniecība nenotiek, ir iespēja krājobligācijas dzēst pirms termiņa, kas ir alternatīvs risinājums tirdzniecībai," norāda Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns. Salīdzinājumā ar termiņnoguldījumiem un Latvijas krājobligācijām Igaunijas valsts obligāciju priekšrocība ir iespēja tās vēlāk pārdot otrreizējā tirgū. Tomēr nevar zināt, cik likvīdas būs Igaunijas obligācijas. Un sekundārā tirgus cena nav garantēta. Piemēram, termiņnoguldījumu gadījumā, ja cilvēkiem ir jāpiekļūst savai naudai pirms termiņa beigām, viņi parasti zaudē procentus, izņemot naudu pirms termiņa. Bet Igaunijas obligāciju procenti tiks aprēķināti par periodu, kurā tiks turēta obligācija. Tomēr, kā liecina dati, valsts obligācijas, kas kotētas Rīgas un Viļņas biržās, ir visai nelikvīdas – darījumi otrreizējā tirgū nenotiek, un investori, kuri tās iegādājušies, lielākoties tur tās savā īpašumā līdz to atmaksas termiņam.