Krievijā līksmo par ASV atkāpšanos
Krievijas amatpersonas paudušas gandarījumu par ASV valdības lēmumu atteikties no pretraķešu aizsardzības sistēmas (PAS) objektu izvietošanas Austrumeiropā, ko Maskava uzskatīja par draudu savām interesēm. ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņoja, ka negrasās turpināt sava priekšteča Džordža V.Buša ierosināto plānu, kas paredzēja uzbūvēt radaru staciju Čehijā un raķešu pārtveršanas iekārtas Polijā.
B.Obamas valdība jau kopš nākšanas pie varas skeptiski vērtēja PAS objektu būvēšanu Austrumeiropā, jo šis priekšlikums tika uzskatīts par dārgu un neefektīvu. Saskaņā ar sākotnējo plānu ASV militāro objektu būvēšana Polijā un Čehijā izmaksātu miljardiem dolāru; visus darbus bija iecerēts pabeigt līdz 2012.gadam. Pret šo ieceri asi protestēja Krievija, kas raizējās par ASV militārās klātbūtnes palielināšanos pie savām robežām.
Krievijas intereses
ASV amatpersonas vienmēr uzsvērušas, ka pretraķešu sistēma ir vērsta nevis pret Krieviju, bet gan pret tādām valstīm kā Irāna un Ziemeļkoreja. Arī lēmums par PAS objektu nebūvēšanu Austrumeiropā esot saistīts nevis ar Krievijas iebildumiem, bet gan ar ASV izlūkdienestu secinājumiem, ka Irānas ballistisko raķešu programma pašlaik nav tik bīstama, lai būtu jābūvē raķešu pārtveršanas iekārtas.
B.Obamas lēmums Krievijā uztverts kā Maskavas panākums. "ASV daudz izdevīgāk ir atteikties no plāna par PAS objektu izvietošanu Eiropā, nekā turpināt tā īstenošanu, kas negatīvi ietekmētu attiecības ar Krieviju," uzskata militārais analītiķis Leonīds Ivašovs. ASV pašlaik nepieciešama Krievijas palīdzība, lai turpinātu cīņu Afganistānā, pastiprinātu sankcijas pret Irānu un Ziemeļkoreju. Krievijas sūtnis NATO Dmitrijs Rogozins paudis atvieglojumu par ASV atteikšanos no daudz kritizētā plāna. "Tas bija kā pūstošs līķis tavā dzīvoklī, bet tad atnāk apbedīšanas birojs un aizvāc to projām."
Austrumeiropas bažas
ASV valdība apgalvo, ka nav noslēgusi nekādu slepenu vienošanos ar Krieviju, tomēr B.Obama tiek kritizēts par piekāpšanos Maskavai. "Tā ir gandrīz katastrofa ASV attiecībās ar Austrumeiropas valstīm un daudziem NATO," uzskata Dž.V.Buša līdzgaitnieks Džons Boltons. Austrumeiropas valstis uzskatīja, ka ASV militāro objektu būvēšana Polijā un Čehijā apliecinātu Vašingtonas gatavību parūpēties par visa reģiona drošību. Tagad daudziem šķiet, ka B.Obamas valdība vairs neuzskata sadarbību ar Austrumeiropu par ASV ārpolitikas prioritāti. Polija ir neapmierināta, ka B.Obamas paziņojums izskanējis tieši 70 gadus pēc dienas, kad Polijā iebruka PSRS karaspēks.
ASV amatpersonas gan sola, ka līdz šim plānoto objektu vietā tiks izveidota gudrāka un efektīvāka sistēma, kas nodrošinās Eiropas aizsardzību pret raķešu uzbrukumu. Viens no risinājumiem paredz izvietot raķešu pārtveršanas iekārtas uz kuģiem Eiropas apkaimē. B.Obama atgādina, ka ASV ir saistošs NATO dibināšanas līguma 5.punkts: uzbrukums vienai no alianses dalībvalstīm uzskatāms par uzbrukumu visām.
Tikmēr par B.Obamas lēmumu priecājas daudzi miera aktīvisti, kas protestēja pret ASV militāro objektu būvēšanu Polijā un Čehijā. "Tā ir liela uzvara Čehijai. Mēs esam laimīgi, ka varēsim dzīvot mūsu skaistajā valstī bez ārvalstu karavīru klātbūtnes," aģentūrai AP pavēstīja čehu aktīvists Jans Tamašs, kurš savulaik pat pieteica bada streiku, lai protestētu pret plānoto ASV radaru staciju.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.