Kā zināms, Tramps vairākkārt brīdinājis, ka 12. maijā neparakstīs dokumentu, ar kuru tiktu pagarināta pašreizējā vienošanās ar šobrīd spēkā esošajiem nosacījumiem (lēmumu par pagarināšanu vai nepagarināšanu ASV pieņem ik pēc 120 dienām). ASV prezidents regulāri kritizējis kodolvienošanos kā pārāk pielaidīgu un labvēlīgu pret Irānu.
Makrons, kurš sevi faktiski pozicionējis kā sarunu vedēju starp Savienotajām Valstīm un tās partnervalstīm Eiropā, ASV preses pārstāvjiem trešdien atzinis, ka viņam, visticamāk, nav izdevies pārliecināt Trampu vienošanos saglabāt. "Nezinu, ko nolems jūsu prezidents, bet, manuprāt, viņš no vienošanās izstāsies savu iekšpolitisku apsvērumu dēļ," izteicies Makrons, gan piebilstot, ka nekādas specifiskas informācijas viņa rīcībā šobrīd nav.
Francijas valsts galva arī kritizējis ASV svārstīšanos tādos jautājumos kā Parīzes klimata līgums - arī no šī Obamas administrācijas laikā panāktā līguma Tramps vēlas izstāties. Par to viņš paziņoja pērn jūnijā, kā argumentu minot līguma negatīvo ietekmi uz ASV ekonomiku. Makrons norādīja, ka šādi politisko lēmumu "pagriezieni par 180 grādiem" var strādāt īstermiņā, taču vidējā un ilgtermiņā ir "neprātīgi".
Tramps šo pašu vārdu - "neprātīgs" - izmantoja otrdien preses konferencē, bet attiecībā uz Irānas kodolvienošanos. "Tā ir neprātīga, tā ir smieklīga un tai nekad nevajadzēja notikt. Bet par to mēs parunāsim. Tā bija drausmīga vienošanās."
Jāatgādina, ka Irāna jau brīdinājusi - ja ASV izstāsies no vienošanās, Teherāna varētu apsvērt atsākt urāna bagātināšanu. "Trampam ir iespēja līgumu lauzt, bet nāksies rēķināties ar sekām. Mēs pieņemsim savu lēmumu, balstoties uz mūsu nacionālās drošības interesēm (..), un tas nebūs pārāk patīkami Savienotajām Valstīm. To es varu apgalvot," izteicies Irānas ārlietu ministrs Mohammads Džavads Zarifs.
2015. gadā Vīnē noslēgtā vienošanās starp piecām ANO Drošības padomes valstīm, Vāciju un Eiropas Savienību no vienas puses un Irānu no otras puses paredz, ka Irānai jālikvidē vidēji bagātinātā urāna krājumi un par 98% jāsamazina tāda urāna krājumi, kuros urāna-235 izotops nepārsniedz 5%. Turpmākos 15 gadus Irānai atļauts bagātināt urānu vien līdz 3,67% urāna-235 izotopa sastāvam. Jāpiebilst, ka kodolreaktoru darbināšanai nepieciešamajā kodoldegvielā urāna-235 koncentrācijai jābūt 3-4%, bet lai urānu izmantoto kodolbumbu ražošanā, parasti nepieciešama lielāka urāna-235 koncentrācija. Saskaņā ar vienošanos Irāna urānu drīkst bagātināt tikai vienā laboratorijā. Apmaiņā pret to Rietumvalstis vienojās mīkstināt pret Irānu vērstās ekonomiskās sankcijas.
PR
fakts
skats no malas