Hantingtons, kurš 58 gadus bija mācībspēks Hārvarda Universitātē un 2007.gadā pensionējās, nomira 24.decembrī Masačūsetsas štata Martasvainjārdas pilsētā. Universitāte nav minējusi nāves cēloni.
Hantingtons ir 17 grāmatu līdzautors vai redaktors, kas galvenokārt veltītas ASV valdības, demokratizācijas, militārās politikas, civil-militāro attiecību un politiskās attīstības jautājumiem.
Hantingtons 1946.gadā beidza Jeilas Universitāti ar bakalaura grādu, pēc tam dienēja ASV armijā, un 1948.gadā ieguva maģistra grādu Čikāgas Universitātē. No 1950.gada Hantingtons bija mācībspēks Hārvarda Universitātē, kur viņš 1951.gadā ieguva doktora grādu.
1968. gadā viņš publicēja darbu "Political Order in Changing Societies" ("Politiskā iekārta mainīgās sabiedrībās"), kurā oponēja modernizācijas teorētiķu uzskatiem, ka ekonomiskais un sociālais progress noteikti novedīšot pie demokrātijas nodibināšanās dekolonizētajās valstīs. Tajā pašā gadā Hantingtons bija ASV prezidenta Lindona Džonsona padomdevējs un publiski aizstāvēja Dienvidvjetnamas lauku rajonu bombardēšanu Vjetnamas kara laikā. 1977. un 1978. gadā Hantingtons bija ASV Nacionālās drošības padomes koordinators Džimija Kārtera prezidentūras laikā.
1993.gadā žurnālā "Foreign Affairs" publicētā rakstā "The Clash of Civilizations?" ("Civilizāciju sadursme?") Hantingtons oponēja Frensisa Fukujamas vēstures beigu teorijai un apgalvoja, ka pēc Aukstā kara pasaules lielākie konflikti notiks nevis ideoloģisku, bet kultūras un reliģijas atšķirību dēļ. Šī koncepcija tika pilnīgi izskaidrota 1996.gadā izdotā grāmatā "The Clash of Civilizations and the Remaking of World Order" ("Civilizāciju sadursme un pasaules kārtības pārveidošana"), kas ir tulkota 39 valodās.
Pēdējā Hantingtona grāmata ir 2004. gadā izdotā "Who Are We? The Challenges to America's National Identity" ("Kas mēs esam? Izaicinājumi Amerikas nacionālajai identitātei"), kurā izteikts pieņēmums, ka ASV nacionālo identitāti apdraud imigrācija, it īpaši no Latīņamerikas valstīm.