"Tādā situācijā kā Sīrijā jājautā, vai mēs to varam mainīt?" intervijā žurnālā New Republic norādīja Obama.
"Vai militārai intervencei būtu ietekme? Kā tas ietekmētu mūsu spējas atbalstīt karavīrus, kuri joprojām atrodas Afganistānā? Kādas būtu mūsu iesaistīšanās sekas? Vai tā varētu izraisīt vēl lielāku vardarbību vai ķīmisko ieroču izmantošanu? Kas piedāvā labākas izredzes uz stabilu režīmu pēc [Sīrijas prezidenta Bašara al] Asada krišanas? Un kā man izsvērt tos desmitus tūkstošus, kas jau nogalināti Sīrijā, salīdzinot ar desmitiem tūkstošiem, kas pašreiz tiek nogalināti Kongo?" jautāja Obama.
Sīrijas konflikts ilgst jau kopš 2011.gada marta, un saskaņā ar ANO datiem tajā dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 60 000 cilvēku. Tiek lēsts, ka bēgļu gaitās no Sīrijas uz kaimiņvalstīm devušies aptuveni divi miljoni cilvēku, un ANO aplēses liecina, ka aptuveni četriem miljoniem sīriešu nepieciešama steidzama palīdzība. "Tas, ar ko man pastāvīgi jācīnās, ir, kur un kad Savienotās Valstis var iejaukties vai rīkoties veidos, kas sekmē mūsu nacionālās intereses, sekmē mūsu drošību un runā par mūsu augstākajiem ideāliem un (..) humanitāti," atzīmēja Obama, norādot, ka, cīnoties ar šiem lēmumiem, viņš patur prātā gan ASV spēku un iespējas, gan ierobežojumus.
Obama norādīja, ka viņam jāpieņem lēmumi, kas sabalansē visus minētos jautājumus, un viņš cer, ka savas otrās prezidentūras beigās varēs secināt, ka pieņēmis vairāk pareizu lēmumu nekā nepareizu.