"Jautājums ir vienkāršs. Vai mums kā tautai, kā valstij, kā valdībai ir apņēmība beidzot atstāt šo jautājumu pagātnē. Es ticu, ka mums ir," uzstājoties ar uzrunu Lasvegasā, sacīja Obama. "Es ticu, ka mēs esam sasnieguši brīdi, kad ir iespējamas visaptverošas reformas." "Tas brīdis ir tagad. Tas brīdis ir tagad. Tas brīdis ir tagad," uzsvēra Baltā nama saimnieks.
Prognozējot, ka debates šajā jautājumā kļūs "emocionālākas", Obama rosināja Kongresu rīkoties ātri un brīdināja, ka nepieļaus nekādu kavēšanos. Ja likumdevēji nespēs rīkoties "savlaicīgi," Obama plāno viņiem nosūtīt "likumprojektu, kas būs balstīts uz manu ierosinājumu, un es uzstāšu, lai viņi par to balso nekavējoties".
Obamas piedāvātās izmaiņas paredz pilsonības piešķiršanu daudziem nedokumentētajiem imigrantiem, kuru kopskaits Savienotajās Valstīs sasniedzis 11 miljonus, kā arī ļaut pēc studiju beigām ASV palikt spožākajiem ārvalstu studentiem, lai veicinātu Savienoto Valstu tautsaimniecības izaugsmi. Obama savā uzrunā arīdzan izteica atzinību ASV senatoru grupai, kura pirmdien nāca klajā ar saviem ierosinājumiem imigrācijas reformu jautājumā.
Jau vēstīts, ka ASV senatoru grupa, kurā ietilpst kā demokrātu, tā republikāņu pārstāvji, pirmdien iepazīstināja ar plānu, kas paredz pilsonības piešķiršanu daudziem nedokumentētajiem imigrantiem. Obamas un senatoru izklāstītās ieceres paredz, ka nelegālajiem imigrantiem tiks piedāvāta iespēja iegūt pastāvīgās uzturēšanās atļauju un pilsonību, taču no viņiem tiks prasīta nodokļu nomaksa, angļu valodas apgūšana, kā arī zināšanas par ASV kultūru. Vienlaikus plānots pastiprināt robežkontroli un vīzu izsniegšanas sistēmu, kā arī atvieglot pilsonības iegūšanu tiem bērniem un jauniešiem, kuri ASV nelegāli nonākuši kopā ar saviem vecākiem. Tomēr Obamas un senatoru iecerēs ir arī dažas nozīmīgas atšķirības. Piemēram, Senāta plāns paredz piedāvāt pilsonību tikai apmaiņā pret noteiktu prasību izpildi. Obamas plāns to neparedz. Turklāt saskaņā ar Obamas plānu uz viendzimuma pāriem attieksies tādi paši noteikumi kā uz heteroseksuāliem pāriem - proti ASV pilsoņa viendzimuma partnerim būtu tādas pašas tiesības dzīvot šajā valstī kā kāda cita pilsoņa heteroseksuālajam partnerim.
Reaģējot uz Obamas runā izklāstītajiem priekšlikumiem, ASV imigrantu organizācijas otrdien pauda atzinību prezidenta iecerēm, taču rosināja nekavēties ar to ieviešanu dzīvē.
Nevadas pavalsts par uzrunas vietu nebija izraudzīta nejauši, jo šajā štatā ir liela Latīņamerikas izcelsmes imigrantu kopiena.
"Tas bija ļoti pozitīvi, ļoti spēcīgi," vērtējot Obamas sacīto, atzina imigrantu tiesību aizstāvju organizācijas "Promise Arizona" pārstāve Petra Falkona. "Man patika fakts, ka Obama runāja par ģimeņu atkalapvienošanu. Tas ir svarīgi." Falkona arī norādīja, ka viņas pārstāvētā organizācija sadarbībā ar citiem aktīvistiem organizēs autobusu karavānu, kas ceļā dosies februāra vidū un martā ieradīsies Vašingtonā, lai "pastiprinātu spiedienu pret Kongresu pieņemt attiecīgos likumus (..), lai viņi neaizmirstu, ka mēs nobalsojām 2012.gadā," kad Obama tika ievēlēts uz otro prezidentūras termiņu.
Savukārt organizācija "Coalition for Humane Immigrant Rights of Los Angeles", kas iestājas par imigrantu tiesību aizstāvību Losandželosā, atzina, ka Obamas uzruna bija "saules stars gara tuneļa galā. Šis tunelis vairāk nekā divus gadu desmitus licis tik daudzām ģimenēm palikt ēnā." Lai gan imigrantu organizācijas Obamas priekšlikumus galvenokārt vērtēja atzinīgi, neizpalika arī kritika, kas galvenokārt veltīta ierosinājumam pastiprināt robežkontroli uz robežas ar Meksiku un aktīvāk uzraudzīt, vai darba devēji nepieņem darbā nelegālos imigrantus.
Obama jau iepriekš tika solījis, ka "salauztās" imigrācijas sistēmas reforma būs viena no viņa otrā prezidentūras termiņa galvenajām prioritātēm. Senatoru plāns paredz "smagu, bet taisnīgu" pilsonības iegūšanas ceļu lielākajai daļai nedokumentēto imigrantu. Plānā paredzēta striktāka nodarbinātības pārbaudes sistēma, pastiprināta robežkontrole, kas tiktu veikta arī ar bezpilota lidmašīnām un citām novērošanas iekārtām. Vīzu režīms ir jāuzlabo, bet smagus noziegumus pastrādājušie - jādeportē, teikts plānā.
Viens no plāna autoriem - demokrātu senators Čaks Šūmers - pauda pārliecību, ka vienošanos ir iespējams panākt dažu mēnešu laikā. "Mums vēl ir garš ceļš ejams, tomēr šī abu partiju pārstāvju piedāvātā vienošanās ir liels izrāviens," sacīja senators. "Mums ir cerība, ka šie principi līdz martam var tikt pārvērsti likumos ar mērķi, ka pavasara beigās vai vasarā tos apstiprina Senāts."
Obama "uzskata - tas ir ļoti svarīgi, ka mēs centienos īstenot vispārēju imigrācijas reformu virzāmies uz priekšu", Baltajā namā sacīja preses pārstāvis Džejs Kārnijs. "Tā rīkoties būtu pareizi mūsu valsts, mūsu tautsaimniecības labā. Tā rīkoties būtu pareizi, izturoties godīgi pret vidusšķiru un nodrošinot, ka visi spēlē pēc tiem pašiem noteikumiem."
Jau savā inaugurācijas runā Obama 21.janvārī aicināja uzlabot jaunu imigrantu uzņemšanas sistēmu. "Mūsu ceļš nav galā, kamēr mēs neatradīsim labāku veidu, kā uzņemt centīgos un cerību pilnos imigrantus, kuri joprojām Ameriku uzskata par iespēju zemi," sacīja prezidents, stāvēdams uz Kapitolija kāpnēm. Viņš aicināja valstī nelegāli mītošos "jaunos studentus un inženierus (..) uzņemt darbaspēkā, nevis izraidīt no valsts".
ASV imigrācijas politikas mainīšana ir vienīgais jautājums, kurā kopš novembrī notikušajām vēlēšanām izdevies panākt zināmu kompromisu starp abām partijām. Latīņamerikas izcelsmes pilsoņi novembrī lielā skaitā balsoja par Obama, demonstrējot savu pieaugošo politisko ietekmi vairākos izšķirošajos štatos, un kopš tā laika virkne republikāņu līderu un pazīstami konservatīvie komentētāji ir publiski pieslējušies aicinājumiem veikt reformas. Tajā pašā laikā iepriekšējais Obamas mēģinājums grozīt imigrācijas politiku 2010.gadā Kongresā cieta neveiksmi, pateicoties republikāņu pretestībai.