Jāatgādina, ka Ēģiptes armijas komandieris ģenerālis Abdulfatahs as Sisi, uzstājoties televīzijas tiešraidē, trešdien paziņoja, ka viņš aptur konstitūcijas darbību. Sisi paziņojumu opozīcijas atbalstītāji, kas sapulcējušies Kairas Brīvības laukumā, sveica ar gavilēm un uguņošanu.
Ģenerālis paziņoja, ka līdz pirmstermiņa vēlēšanām prezidenta pienākumus pildīs Konstitucionālās tiesas priekšsēdētājs Adlijs Mansurs, kuram atbalstu sniegs pagaidu padome un tehnokrātu valdība. Tādējādi Sisi paziņojums nozīmē, ka līdzšinējais prezidents Muhameds Mursi vairs nav amatā.
Sisi paziņojuma laikā Mursi atradās Republikas gvardes kazarmās vienā no Kairas priekšpilsētām, kuras ielenkusi armija. Kāds Musulmaņu brālības politiķis ziņu aģentūrai AFP atklāja, ka Mursi un viņa tuvākajiem padotajiem piemērots mājas arests un gāztais prezidents vēlāk nogādāts Aizsardzības ministrijā.
Kāda augsta ranga Ēģiptes armijas amatpersona AFP apstiprināja, ka Mursi ir aizturēts, liekot noprast, ka prezidentam varētu tik izvirzītas oficiālas apsūdzības, pamatojoties uz viņa oponentu izvirzītajām sūdzībām. Ēģiptes mediji ziņo, ka izdoti orderi aptuveni 300 Musulmaņu brālības amatpersonu arestam.
ASV prezidents Obama aicināja armiju atturēties no patvaļīgiem arestiem un mudināja aizsargāt visu ēģiptiešu tiesības, tomēr atklāti nenosodīja armijas rīcību. Kāds avots Vašingtonā AFP skaidroja, ka šāda nostāja ieņemta, lai ieturētu līdzsvaru un izvairītos no ieslīgšanas vardarbībā. Tomēr Obama paziņoja, ka devis rīkojumu pārskatīt finansiālās palīdzības piešķiršanu Ēģiptei, ņemot vērā faktu, ka valstī gāzts demokrātiski ievēlēts prezidents. Saskaņā ar ASV likumiem Vašingtonai šajā situācijā var nākties apturēt finansiālās palīdzības piešķiršanu Ēģiptei. ASV arī izdevušas rīkojumu par obligātu vēstniecības personāla evakuāciju. Jau pirms vairākām dienām Vašingtona atļāva no vēstniecības Kairā doties prom personālam, kura klātbūtne nav tieši nepieciešama, kā arī diplomātu ģimenes locekļiem.
Arī citi Rietumu līderi pauduši nopietnas bažas par situāciju Ēģiptē, kur Mursi atbalstītāju un oponentu sadursmēs pēdējas nedēļas laikā nogalināti vismaz 50 cilvēki. Trešdien un naktī uz ceturtdienu sadursmēs Aleksandrijā, Mersāmatrūhā un Minjā El Kamhā nogalināti vismaz desmit cilvēki, ziņo britu raidorganizācija BBC.
ANO ģenerālsekretārs Bans Gimuns norādīja, ka izprot ēģiptiešu neapmierinātību ar situāciju valstī, bet pauda bažas par armijas iejaukšanos. Arī Eiropas Savienības (ES) augstākā ārlietu pārstāve Ketrina Eštone aicināja Ēģipti atgriezties pie demokrātijas. "Es uzmanīgi sekoju līdzi situācijas attīstībai Ēģiptē un zinu par dziļo sašķeltību sabiedrībā, tautas prasībām pēc politiskām pārmaiņām un pūliņiem panākt kompromisu. (..) Es aicinu visas puses atgriezties pie demokrātiskā procesa, tostarp pie brīvu un taisnīgu prezidenta un parlamenta vēlēšanu noorganizēšanu un konstitūcijas apstiprināšanas," paziņoja Eštone.
Viņa pauda cerību, ka pārejas posma valdība, par kuras izveidi paziņojusi armija, iekļaus visus politiskos slāņus un respektēs cilvēktiesības un likuma varu. Eštone norādīja, ka nosoda jebkuru vardarbību un aicināja Ēģiptes drošības spēkus darīt visu iespējamo, lai aizsargātu Ēģiptes pilsoņu dzīvības.
Arī Lielbritānija pauda bažas par armijas iejaukšanos. "Situācija ir acīmredzami bīstama un mēs aicinām visas puses izrādīt savaldību un izvairīties no vardarbības," paziņoja Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljams Heigs. Lielbritānija "neatbalsta militāru iejaukšanos kā veidu strīdu risināšanai demokrātiskā sistēmā," viņš norādīja. Arī Kanādas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis aicināja visas puses Ēģiptē saglabāt mieru un atgriezties pie demokrātijas.
Savukārt Saūda Arābijas karalis Abdulla atzinīgi novērtēja Ēģiptes armijas iejaukšanos un apsveica jauno prezidenta pienākumu izpildītāju Mansuru.