Pēc visnotaļ neveiksmīgā snieguma pirmajās priekšvēlēšanu debatēs Obama šoreiz nodrošināja daudz asāku konfrontāciju nodokļu, ekonomikas un ārpolitikas jautājumos. Taču arī bijušais Masačūsetsas gubernators nepalika atbildi parādā, atgādinot par Obamas neizpildītajiem solījumiem.
Abu kandidātu sniegums šajās debatēs tiek vērtēts kā pārliecinošs, taču Obama šoreiz bija daudz uzstājīgāks nekā pirmajās debatēs. Obama atgādināja par viņa administrācijas palīdzību auto ražošanas nozarei, apgalvojot, ka Romnijs vēlējies "ļaut Detroitai bankrotēt". Romnijs to gan noliedza, un solīja izveidot 12 miljonus jaunu darbavietu.
Asa vārdu apmaiņa abiem kandidātiem bija arī par enerģētikas politiku, Romnijam norādot, ka degvielas cenas četru gadu laikā kopš Obamas nākšanas pie varas pieaugušas divkārt. Savukārt Obama uzstāja, ka tas skaidrojams ar faktu, ka 2009.gada sākumā ASV tautsaimniecība atradās uz sabrukuma sliekšņa. Pašreizējais Baltā nama saimnieks arī ironiski prognozēja, ka Romnijam izdotos panākt degvielas cenu samazinājumu, jo viņa ekonomikas politika atkal novestu ASV tautsaimniecību līdz tādam stāvoklim, kāds tas bija 2009.gadā.
Kā liecina vien dažas stundas pirms abu prezidenta amata kandidātu otrajām debatēm publiskotā sabiedriskās domas aptauja, par Romniju gatavi balsot 50%, bet Obamu vēlēšanās plāno atbalstīt 46% domājamo vēlētāju.
Otrdien aizvadītajām debatēm pēc nepilnas nedēļas 22.oktobrī sekos abu kandidātu trešā un noslēdzošā tikšanās, kas notiks Linna Universitātē, Bokaratonā, Floridas pavalstī, un būs veltīta tikai ārpolitikai.