Obama pauda dziļas bažas par Krievijas militāristu aktivitātēm Ukrainas teritorijā. Turklāt Ukraina apsūdzējusi Krieviju par karavīru izvietošanu Krimā un mēģinājumiem provocēt Kijevu uz bruņotu konfliktu.
Runājot no Baltā nama, prezidents Obama atzinīgi novērtēja Ukrainas pagaidu valdību par tās savaldīšanos. "Jebkurš Ukrainas suverenitātes un teritoriālās integritātes pārkāpums būtu dziļi destabilizējošs un nav Ukrainas, Krievijas un Eiropas interesēs," teica ASV prezidents.
Obama neprecizēja, kāda varētu būt ASV atbilde. Tikmēr ir ziņas, ka ASV apsver iespēju veikt ekonomisku spiedienu uz Maskavu. Tāpat tiek apsvērta iespēja boikotēt Krievijas rīkoto G8 samitu.
ASV viceprezidents Džo Baidens zvanījis jaunajam Ukrainas premjerministram Arsēnijam Jaceņukam, lai vēlreiz apliecinātu ASV spēcīgo atbalstu jaunajai valdībai, kā arī Ukrainas suverenitātei, teritoriālajai vienotībai un demokrātiskai nākotnei.
Ukrainas parlamenta spīkers un pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs paziņojis, ka Maskava vēlas, lai jaunā valdība reaģētu uz provokācijām, lai tā varētu akektēt Krimu. Viņš aicināja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu pārtraukt provokācijas un sākt sarunas. Viņš norādīja, ka Krievija atkārto 2008.gada scenāriju Gruzijā. " Viņi īsteno līdzīgu scenāriju jau kā reiz Abhāzijā, kur pēc konflikta provocēšanas, viņi sāka teritorijas aneksiju."
Tikmēr promaskaviskais Sergejs Aksjonovs, kuru Krimas reģionālais parlaments ceturtdien iecēla valdības vadītāja amatā, miera nodrošināšanai Krimā lūdzis Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīdzību.
BBC, atsaucoties uz avotu Kremlī, vēsta, ka Aksjonova lūgums "nav atstāts nepamanīts".
Ziņu aģentūra UNIAN vēsta, ka Aksjonovs pakļāvis sev arī visas spēka struktūras. Tikmēr pa Simferopoles ielām brauc militārie transportlīdzekļi bez numura vai kādām citām atpazīšanas zīmēm. Automašīnas redzētas vairākās vietās pilsētā, tos vada cilvēki formās.
Tāpat Aksjonovs paziņojis, ka referendums par Krimas statusu notiks 30.martā, nevis iepriekš plānotajā 25.maijā.
LETA/UNNU ziņo, ka Ukrainas aizsardzības ministra pienākumu izpildītājs Igors Teņjuhs sestdien paziņoja, ka Krievija savus bruņotos spēkus Krimā palielinājusi par 6000 karavīru, kas ir rupjš ar Krieviju noslēgto līgumu pārkāpums. "Šajā lakā Krievijas Federācija veikusi savu spēku palielināšanu par 6000 cilvēku, kas ir rupjš pārkāpums. Tāpat uz Krimas Autonomo republiku pārdislocēti 30 bruņutransportieri," valdības sēdē paziņoja Teņjuhs. Pēc viņa teiktā, krievu karavīri Krimā bloķē administratīvās ēkas un armijas daļas, kas arī ir rupjš līgumu un Budapeštas memorandu pārkāpums.
Jau ziņots, ka ap 2000 krievu karavīru ar lidmašīnām nolaidušies militārā bāzē netālu no Krimas pussalas, ko Ukrainas amatpersonas definē par "bruņotu iebrukumu", vēsta AFP.
"13 Krievijas lidmašīnas nolaidušās Gvardeiskojes lidostā (netālu no Simferpoles), katrā 150 cilvēku," paudis Ukrainas prezidenta pārstāvis Krimā Sergejs Kunitsins.
Krimas gaisa telpa ir slēgta.
Ukrainas iekšlietu ministrs Arsēns Avakovs piektdien paziņojis, ka Krimā sācies bruņots Krievijas iebrukums.
Ministrs pavēstījis, ka Sevastopoles Belbekas lidostu bloķējušas Krievijas karaflotes vienības, kamēr lidostas iekšienē atrodas Ukrainas karavīri un robežsargi.
Lai gan bruņotās personas, kas ielenkušas lidostu, tērptas uniformās bez atpazīšanās zīmēm, tās neslēpj savu piederību, norādījis Avakovs.
Tikmēr Ukrainas Ģenerālprokuratūra piektdien sākusi oficiālu gāztā prezidenta Viktora Janukoviča izdošanas procedūru, apstiprinoties ziņām, ka viņš atrodas Krievijā.
"Ukrainas pilsoņa Viktora Janukoviča sarīkotā preses konference Rostovā pie Donas ir oficiāli apstiprināts fakts par viņa atrašanos Krievijas Federācijas teritorijā. Tāpēc Ģenerālprokuratūra pēc vēršanās pie Maskavas gaida drīzākajā laikā saņemt pozitīvu atbildi no Krievijas Krievijas Federācijas Ģenerālprokuratūras," teikts Ukrainas Ģenerālprokuratūras preses dienesta paziņojumā.
(Pievienota 9. līdz 11. rindkopai.)