90 minūšu ilgo debašu laikā abi prezidenta amata kandidāti izklāstīja savu nostāju nodokļu un veselības aprūpes jautājumos, kā arī atklāja savu redzējumu par valdības lomu tautsaimniecībā.
Romnijs debatēs solīja nesamazināt nodokļus bagātākajiem amerikāņiem un veltīja asu kritiku savam sāncensim par nespēju ierobežot budžeta deficīta apmēru, ko Obama bija solījis iepriekšējā priekšvēlēšanu kampaņā. Romnijs arī atgādināja par vājo ASV ekonomikas izaugsmi un augsto bezdarba līmeni un uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut, ka ASV nonāk uz tā paša ceļa, uz kura atrodas Grieķija un Spānija. "Esmu nobažījies, ka mēs atrodamies uz ceļa, kas izrādījies neveiksmīgs. Prezidentam ir ļoti līdzīgi uzskati kā tad, kad viņš kandidēja pirms četriem gadiem, proti, ka vairāk tērējot, uzliekot lielākus nodokļus, vairāk uzraugot, iespējams sasniegt mērķi. Tā nav īstā atbilde Amerikai," sacīja Romnijs.
Lai samazinātu budžeta deficītu, Romnijs solīja atcelt Obamas virzīto veselības aprūpes sistēmas reformu un aizstāt to ar labāku alternatīvu, kā arī samazināt subsīdijas ASV sabiedriskajai televīzijai. Taču konkrētākus plānus Romnijs neatklāja. To asi kritizēja Obama, norādot: "Kādā brīdī amerikāņiem sev jāpajautā - vai ir kāds iemesls, kāpēc gubernators Romnijs tur šos plānus slepenībā, vai tas ir tamdēļ, ka tie būs pārāk labi? Tamdēļ, ka vidusšķiras ģimenes gūst pārāk lielus labumus? Nē."
Obama arī sacīja, ka Romnija iecere samazināt visas nodokļu likmes par 20% izmaksātu piecus triljonus dolāru, un no tā uz vidusšķiras nodokļu maksātāju rēķina iegūtu turīgākie amerikāņi. Romnijs uz to atbildēja, apgalvojot, ka "praktiski viss, ko viņš nupat pateica par manu nodokļu plānu, nav patiesība". Turpretī pašreizējais Baltā nama saimnieks uzsvēra, ka Romnija izraudzītais deficīta samazināšanas kurss ir "nenosvērts". "Līdzās līdzekļu samazināšanai jābūt arī ieņēmumiem," sacīja Obama, mudinot atcelt nodokļu atvieglojumus naftas kompānijām.
Kopumā Romnija sniegums debatēs tiek vērtēts atzinīgi, un gan eksperti, gan televīzijas skatītāji uzskata, ka debatēs virsroku guva republikāņu kandidāts. Kā liecina tūdaļ pēc debatēm veiktā aptauja, kuru organizēja telekanāls CNN un pētījumu centrs "ORC International", 67% amerikāņi, kas vēroja prezidenta amata kandidātu debates, uzskata, ka debatēs virsroku guva Romnijs, bet Obamas sniegums labāks likās katram ceturtajam respondentam. "Nevienam prezidenta amata kandidātam kopš aptaujas sākuma 1984.gadā nebija izdevies šajā jautājumā pārsniegt 60% atzīmi," skaidro CNN aptauju direktors Kītings Holands.
Pirms debatēm veiktās aptaujas liecināja, ka Obama izvirzījies vadībā gan nacionālā mērogā, gan vairumā tā dēvēto svārstīgo štatu, kuru balsošanas rezultāti, visticamāk, arī izšķirs vēlēšanu galīgo rezultātu.
Lai gan teju puse debašu skatītāju norāda, ka aizvadītās debates nebūs galvenais faktors, kas izšķirs, par ko balsot 6.novembrī gaidāmajās vēlēšanās, 35% atzīst, ka pēc trešdienas debatēm viņi noskaņoti balsot par Romniju, bet tikai 18% norāda, ka debates pārliecinājušas viņus balsot par pašreizējo prezidentu. Vairāk nekā seši no desmit respondentiem atzīst, ka Obamam debatēs veicās sliktāk, nekā bija gaidīts, bet katrs piektais respondents ir pārliecināts, ka Obamas sniegums debatēs bija labāks, nekā varēja sagaidīt. Tikmēr attiecībā uz Romniju 82% respondentu atzina, ka viņa uzstāšanās bija labāka, nekā prognozēts, un tikai katrs desmitais apjautātais domā, ka bijušā Masačūsetsas gubernatora sniegums bija sliktāks, nekā gaidīts. "Šī aptauja neatspoguļo visu amerikāņu uzskatus. Tā ļauj spriest par tiem, kuri vēroja debates, taču tas nevar liecināt par to, kā visa ASV sabiedrība turpmākajās dienās reaģēs uz trešdienas debatēm," brīdina CNN eksperts.
Pirmajās prezidenta amata kandidātu televīzijas debatēs, kā jau vēstīts dominēja ekonomikas jautājumi, un, kā liecina jaunākā aptauja, vairums respondentu uzskata, ka Romnijs labāk nekā Obama spētu pieņemt lēmumus tautsaimniecības jautājumos. Romnija nostāju ekonomikas jautājumos atbalsta 55% respondentu, bet Obamas izraudzītais kurss pieņemamāks šķiet 43%.
Tikmēr arī jautājumā par nodokļiem Romnijs apsteidz Obamu ar attiecīgi 55% un 44%, savukārt veselības aprūpes jomā Romnijam uzticas 52%, bet Obamam - 47%. Arī attiecībā uz budžeta deficīta samazināšanu amerikāņi liek lielākas cerības uz Romniju. Viņu šajā jautājumā atbalsta 57%, bet Obamu - 41%. Debašu skatītāji arī atzīst, ka Romnija tonis bija daudz uzbrūkošāks. 53% respondentu piekrīt uzskatam, ka Romnijs vairāk laika veltīja uzbrukumiem savam konkurentam.
Romniju par spēcīgāku līderi uzskata 58% debašu vērotāju, bet par Obamu šādās domās ir 37% respondentu. "Vienīgais Romnija Ahileja papēdis varētu būt uzskats, ka viņš veltīja vairāk laika uzbrukumiem savam oponentam nekā Obama, kas varētu arī izskaidrot to, kāpēc divas trešdaļas debašu vērotāju uzskata, ka labāk veicās Romnijam, bet tikai 46% domā, ka viņš ir tīkamāks nekā Obama," skaidro Holands.
Telefoniski veiktajā aptaujā piedalījās 430 amerikāņi, kas vēroja debates. Aptaujas kļūdas robeža ir 4,5 procentpunkti.
Nākamās Obamas un Romnija debates notiks 16.oktobrī Hemstedā, Ņujorkas pavalstī, kas tiks rīkotas tā dēvētajā pilsētas sapulces formātā un būs veltītas gan iekšpolitikas, gan ārpolitikas jautājumiem. Tām 22.oktobrī Linna Universitātē, Bokaratonā Floridas pavalstī, sekos vēl viena sāncenšu tikšanās, kura būs veltīta tikai ārpolitikai. Savukārt pašreizējā viceprezidenta Džo Baidena un republikāņu viceprezidenta amata kandidāta Pola Raiena debates paredzētas 11.oktobrī Denvilā, Kentuki pavalstī.