Pēc uzbrukuma, kurā dzīvību zaudēja četri amerikāņi, tostarp Savienoto Valstu vēstnieks Lībijā Kriss Stīvenss, ASV amatpersonas saņēmušas krietnu devu kritikas un jautājumus, kāpēc konsulātā nebija nodrošināts nepieciešamais drošības līmenis.
Kā liecina žurnāla rīcībā nonākušās ziņas, šo konsulātu slepenas operācijas vajadzībām galvenokārt izmantoja CIP darbinieki. No 30 ASV pilsoņiem, kas pēc uzbrukuma tika evakuēti no Bengāzī, tikai septiņi bija Valsts departamenta darbinieki. Turklāt arī uzbrukumā nogalinātie drošības dienesta darbinieki strādāja CIP, nevis Valsts departamentā.
Pretēji ierastajai kārtībai CIP direktors Deivids Petreuss neapmeklēja piemiņas ceremoniju, kad Bengāzī nogalināto mirstīgās atliekas tika nogādātas ASV, lai neatklātu slepeno CIP operāciju Lībijas austrumu daļā.
The Wall Street Journal rīcībā nonākusī informācija liecina, ka atsevišķā ēkā, kas bija zināma kā "piebūve", slepus strādāja vairāk nekā 20 CIP darbinieki. Šajā ēkā arī patvērās ASV konsulāta amatpersonas, kad sākās uzbrukums konsulātam. Slepenā CIP operācija Bengāzī tika sākta neilgi pēc revolūcijas sākuma Lībijā, kur tika gāzts gadu desmitiem valdījušais diktators Muamars Kadafi. Operācijas mērķis bija novērst terorismu un garantēt valdošā režīma rīcībā esošo smago ieroču drošību.
Izdevums pieļauj, ka konsulātam nebija nodrošināta pietiekama apsardze, jo CIP un Valsts departamenta savstarpējā saziņā gadījies misēklis, Valsts departamentam kļūdaini pieņemot, ka ar pārstāvniecībā slepus izvietotajiem CIP darbiniekiem būs pietiekami drošības garantēšanai.
Dienu pēc uzbrukuma CIP uz slepeno "piebūvi" nosūtījusi Lībijas drošības dienesta darbiniekus, liekot viņiem iznīcināt šajā ēkā esošos slepenos dokumentus un aprīkojumu. Savukārt konsulātam, kurā slepeni materiāli netika uzglabāti, pēc uzbrukuma netika pievērsta tik liela uzmanība, norāda The Wall Street Journal.