WikiLeaks publicē ASV slepenos militāros ziņojumus par Irāku

gada iebrukuma Irākā, nogalināts "simtiem" civiliedzīvotāju.Viens no dokumentiem liecina, ka ASV tomēr veikusi bojāgājušo civilpersonu uzskaiti, ko iepriekš Vašingtona noliedza. Dokuments liecina, ka laikā no 2003.gada marta līdz 2009.gada beigām kopējais bojāgājušo skaits Irākā sasniedzis vismaz 109 000, no kuriem 66 081 jeb 63% bijušas civilpersonas.23 984 nogalinātie klasificēti kā "ienaidnieki", 15 196 - kā Irākas drošības spēku pārstāvji, bet 3771 - kā koalīcijas militārpersonas.Nevalstiskā organizācija "Iraq Body Count", pamatojoties uz sākotnējo novērtējumu, lēš, ka publicētie dokumenti satur ziņas par 15 000 iepriekš nezināmiem civilpersonu nāves gadījumiem.ASV Aizsardzības ministrija publiskoto dokumentu nozīmi centusies mazināt, norādot, ka tie esot tikai sākotnējie taktisko vienību vērtējumi, kas ir vienīgi traģisko notikumu "momentuzņēmumi".Komentējot apgalvojumus, ka dokumenti saturot pierādījumus par pilnvaru pārsniegšanu, ministrijas pārstāvis uzsvēra, ka ASV armijā īstenotā politika pieprasa vienmēr ziņot par "iespējami nelikumīgu ļaunprātīgu uzvedību", lai nepieciešamības gadījumā varētu uz to reaģēt.Iepriekš, runājot ar žurnālistiem Vašingtonā, ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone "visnepārprotamākajiem vārdiem" nosodīja jebkādas slepenās informācijas publiskošanu, kuru veikuši indivīdi vai organizācijas un kas "apdraud Savienoto Valstu vai tās partneru dienestu locekļu un civilpersonu dzīvības".Savukārt "WikiLeaks" dibinātājs Džūljens Asanžs intervijā televīzijas kanālam "Al Jazeera" pavēstīja, ka starp publiskotajiem materiāliem ir "dokumenti tiesas prasībām par 40 nelikumīgām slepkavībām Irākā".391 831 ziņojums par nozīmīgām darbībām ("Sigacts"), kurus publicējusi vietne "WikiLeaks", apraksta nepārprotamas spīdzināšanas gadījumus, kurus pieļāvuši Irākas varasiestāžu pārstāvji, izmantojot, piemēram, elektrisko strāvu un urbjus, kā arī atsevišķus aizturēto nogalināšanas gadījumus, norāda BBC žurnālists Ādams Brūkers, kurš jau izpētījis dažus dokumentus.ASV armija zinājusi par šīm darbībām, taču atbilstoši pakļautībai tālāk nosūtītie ziņojumi nav noveduši pie "tālākas izmeklēšanas", norāda britu raidorganizācijas pārstāvis.Piemēram, viens no dokumentiem liecina, ka ASV militārpersonas saņēmušas videoierakstu, kurā redzams kā Irākas armijas virsnieki nogalina kādu aizturēto.Kā teikts kādā citā ziņojumā, ASV karavīriem bijušas pamatotas aizdomas, ka irākiešu virsnieki vienam no aizturētajiem nocirtuši pirkstus un dedzinājuši viņa ķermeni ar skābi.Ziņojumi liecina arī par iepriekš nezināmiem gadījumiem, kad ASV kontrolposteņos vai armijas operāciju laikā tikušas nogalinātas civilpersonas.Viens šāds incidents noticis 2007.gada jūlijā, kad ASV helikoptera raidītā uguns nogalinājusi 26 irākiešus, no kuriem puse bijusi civilpersonas.Dokumenti satur arī jaunas liecības par Irānas iesaistīšanos Irākas notikumos. No ziņojumiem izriet, ka irākiešu nemierniekus apmācījis un apbruņojis Irānas Revolucionāro gvardu korpuss (IRGK).Pentagona pārstāvis Džefs Morels sarunā ar BBC atzina, ka gadījumos, ja ASV militārpersonas saņēma liecības par Irākas drošības spēku ļaunprātībām, viņām bija uzdots ziņot saviem komandieriem."Un tad attiecīgā līmenī informācija tiktu nodota irākiešu varasiestādēm un armijai, lai viņi rīkotos," norādīja Morels.Vienlaikus Pentagona pārstāvis uzsvēra, ka dokumentu publiskošana esot "farss", kas sniedz Rietumu ienaidniekiem "ārkārtēju datubāzi, lai noskaidrotu kā mēs darbojamies".Viņš gan piebilda, ka dokumenti neatklājot nekā jauna, ja runā par fundamentāliem politiskiem jautājumiem."Tie var mums sniegt atsevišķas papildus detaļas un dažas papildus anekdotes, taču cena, kuru mēs maksājam šādi rīkojoties, ir tāda, ka tas var kaitēt mūsu spēku" drošībai.Morels atkārtoti vērsās pie "Wikileaks", aicinot aizvākt no interneta publiskotos materiālus un atdot viņu rīcībā esošos dokumentus ASV Aizsardzības ministrijai.Tikmēr "Wikileaks" apgalvo, ka visi vārdi, kas varētu novest pie atriebības aktiem, no publiskotajiem dokumentiem esot dzēsti.Taču ASV aizsardzības ministrs Roberts Geitss norādījis, ka "Wikileaks" uzturētāji savas rokas jau notraipījuši ar asinīm, jūlijā publiskojot vairāk nekā 70 000 slepenu dokumentu par karu Afganistānā.Aizdomas par šo dokumentu nodošanu "Wikileaks" krīt uz ASV armijas izlūkdienesta analītiķi Bredliju Meningu, kurš jau atrodas apcietinājumā un apsūdzēts par interneta vietnei nodoto videoierakstu, kurā redzams 2007.gad jūlijā notikušais ASV helikoptera uzlidojums, kurā gāja bojā divi žurnālisti un vairāki civiliedzīvotāji.