Pētījumu, kura veica komanda no 11 cilvēkiem, organizēja juristu grupa Konstitūcijas projekts, kuru vada divi bijušie kongresmeņi – republikānis Asojs Hatčinsons (Džordža Buša jaunākā administrācijas iekšējās drošības jautājumu ministra vietnieks) un demokrāts Džeimss Džonss. Ziņojums tika sagatavots, izmantojot tikai publiski pieejamus dokumentus un intervijas. ASV CIP nesen izstrādāto ziņojumu par šo pašu tēmu pētījuma autori nav izmantojuši, jo tas oficiāli pasludināts par slepenu.
Jaunajā ziņojumā norādīts, ka cietumnieku spīdzināšanām „nav attaisnojuma”, kā arī ka spīdzināšanu izmantošana „nodara zaudējumus valsts reputācijai un padara mazvērtīgus morālos argumentus”. Bez tam vardarbība pret cietumniekiem rada papildus draudus amerikāņu karavīriem, ja tie nokļūst gūstā.
Tāpat secināts, ka, saskaņā ar izmeklēšanas rezultātiem, spīdzināšanas nav ļāvušas iegūt tādu svarīgu informāciju, kuru nebija iespējams iegūt, izmantojot citas metodes. Tāpat ievērojamu dalu spīdzināšanu rezultāta iegūtās informācijas ir grūti uzskatīt par ticamu, norāda dokumenta autori.
Informācija par to, ka ASV specdienesti aktīvi spīdzina musulmaņu cietumniekus, presē cirkulē jau daudzus gadus. Visbiežāk šajā sakarā tiek pieminēts Gvantanamo cietums, kā arī izolatori kaujas darbību tuvumā.
Spīdzināšanas izmantot ASV specdienesti sāka 2000. gados kā daļu no Džordža Buša jaunākā administrācijas uzsāktās kampaņas cīņai pret terorismu. Kaut arī 2008. gadā par ASV prezidentu ievēlētais Baraks Obama solīja tās pārtraukt, ir daudz liecību, ka cietumnieku spīdzināšana joprojām ir izplatīta parādība.