Aizritējis ceturtdaļgadsimts kopš prāmja Estonia katastrofas

Skumjo gadskārtu pieminēs bojāgājušo tuvinieki, kas apvienojušies biedrībā Memento Mare (Piemini jūru), paziņoja Tallinas pilsētas pašvaldības preses dienests.

Pie traģēdijas upuru pieminekļa Pārrautā līnija Rannaveravas pakalnā Tallinā tiks nolikti vainagi un noturēts aizlūgums. 

Jāņa baznīcā Tallinā notiks piemiņas koncerts Kur beidzas ceļš, tur tas arī sākas, kurā piedalīsies četri kori, dziedātājs Mareks Sadams un mūziķis Tenu Laikre. To noslēgs Tenu Kervitsa komponētā Himna zilajām debesīm uz ērģelēm. Koncertu varēs apmeklēt bez maksas. 

Piemiņas pasākumi notiks arī Pērnavā, Veru un citās pilsētās, kuru iedzīvotāji kļuva par šīs katastrofas upuriem.

Prāmis Estonia nogrima 1994.gada 28.septembra rītā, kad tas bija ceļā no Tallinas uz Stokholmu. Uz tā bija 989 pasažieri un apkalpes locekļi. Tika izglābti tikai 138 cilvēki, no kuriem viens vēlāk nomira slimnīcā. Gāja bojā vai pazuda bez vēsts 852 cilvēki, bet ir atrasti tikai 94 bojāgājušie. Liktenīgajā naktī uz prāmja atradās 29 cilvēki no Latvijas, bet izglābties izdevās tikai sešiem.

Šī ir katastrofa ar vislielāko upuru skaitu, kas notikusi Baltijas jūrā miera laikā. 

Jūras dziļums prāmja nogrimšanas vietā ir 83 metri. Estonia ir vienīgais nogrimušais kuģis, kuru sargā likums par bojāgājušo mieru, un niršana prāmja vraka apskatei ir aizliegta. 

Igaunijas, Somijas un Zviedrijas starpvaldību komisija katastrofas cēloņu izmeklēšanai secināja, ka prāmis nogrimis konstrukcijas nepilnību, liela braukšanas ātruma un vētras dēļ. 

Saskaņā ar oficiālo versiju stipru viļņu triecienu dēļ salūza prāmja priekšējā viziera durvis un kuģī dažās minūtēs ieplūda tūkstošiem tonnu ūdens, to nogremdējot. 

Prāmja bojāeja tomēr radīja daudz jautājumu, un dažādas versijas par tās cēloņiem parādījās jau pirmajās dienās pēc šīs katastrofas. Daudzi bija neizpratnē par steigšus noslēgto trīs valstu vienošanos, kas aizliedz niršanas un izpētes darbus katastrofas vietā.  

Tallinas administratīvā tiesa septembrī sāka izskatīt prasību no jauna atvērt prāmja Estonia katastrofas lietu. Zviedrijas pilsoņi Lennarts Berglunds un Lase Jonsens ir pieprasījuši organizēt jaunas ieniršanas prāmja vraka izpētei, un šo prasību atbalsta katastrofas upuru radinieku apvienība Igaunijā.