Savus nacionālos sarakstus trīs Baltijas valstis apstiprinājušas pēc savstarpējas sazināšanās, un katrā no tiem iekļautas 30 Baltkrievijas amatpersonas, tai skaitā prezidents Aleksandrs Lukašenko un arī viņa dēls Viktors Lukašenko.
Tomēr, kā norādījis Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs, vienādais valstu sarakstos iekļauto personu skaits nenozīmē, ka tajos ir vieni un tie paši uzvārdi.
Pēc viņa teiktā, šis saraksts ir tikai pirmais solis, un nākotnē sankcijām pakļauto Baltkrievijas amatpersonu skaits var krietni pieaugt.
"Nākotnē mēs acīmredzot papildināsim cits cita sarakstus. Skaitļi varētu būt krietni lielāki - vēl jāprecizē, jāsaskaņo," piebildis ministrs.
Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ieceļošanas aizliegumu Baltkrievijas amatpersonām noteicis uz nenoteiktu laiku, Igaunijas aizliegums būs spēkā piecus gadus, Lietuva konkrētu laiku nav norādījusi.
Līdztekus Lukašenko Baltijas valstīs nevēlamo Baltkrievijas amatpersonu sarakstos iekļauti vairāki ministri, Valsts Drošības komitejas, milicijas un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāji.
"Ar šo soli mēs demonstrējam stingru signālu, ka šādas darbības Latvijai nav pieņemamas un atbildīgie nav vēlamas personas Latvijā. Aicinām arī Eiropas Savienību nekavēties ar līdzīgu lēmumu pieņemšanu," norādījis Rinkēvičs.
Līdztekus Lukašenko un viņa vecākajam dēlam Viktoram, kas ir Baltkrievijas prezidenta palīgs nacionālās drošības jautājumos, Baltijas valstīs nevēlamo amatpersonu sarakstos iekļauti vairāki ministri, Valsts Drošības komitejas, milicijas un Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāji.
Lietuvas Ārlietu ministrija iepriekš iesniegusi Iekšlietu ministrijai 118 Baltkrievijas amatpersonu sarakstu, kurām tā iesaka noteikt sankcijas.
Kā ziņu aģentūrai BNS tagad sacījis ārlietu ministrs Linkevičs, iebraukšanas aizliegumu nevajadzētu vērtēt kā simbolisku soli vien. "Domāju, ka tas nav tikai simbolisks solis, Lietuva Baltkrievijas pilsoņiem ir visai iecienīts ceļojumu mērķis," viņš sacījis.
Ministrs uzsvēris, ka līdztekus sankcijām ir ļoti svarīgi arī sniegt atbalstu Baltkrievijas tautai.
"Valdībā jau esam sākuši diskutēt un tuvākajā laikā piedāvāsim iespējamos soļus, kas ietvers gan palīdzību upuriem, gan, iespējams, palīdzību izglītības jomā - saistībā ar stipendijām studentiem un zinātniekiem, gan atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un tamlīdzīgi," stāstījis Linkevičs, piebilstot, ka tiek apsvērts arī atvieglots vīzu izsniegšanas mehānisms Baltkrievijas pilsoņiem.
Viņš atgādinājis, ka vienlaikus tiek saskaņotas sankcijas pret Baltkrievijas režīma amatpersonām arī Eiropas Savienības (ES) līmenī.
"Eiropas sankcijas ir krietni spēcīgākas juridisko instrumentu ziņā. (..) Tās paredz aizliegumu iebraukt visā Šengenas telpā un kontu iesaldēšanu," piebildis ministrs.
Pēc Linkeviča teiktā, ES ministri jau piekrituši viņa idejai dibināt fondu Lukašenko režīma upuru atbalstam. Eiropas Komisija tam paredzējusi atvēlēt 2,4 miljonus eiro.
Sankciju nozīmi uzsvēris arī Igaunijas ārlietu ministrs Urmass Reinsalu.
"Ar šīm sankcijām mēs parādām, ka uz Baltkrievijā notiekošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem raugāmies ārkārtīgi nopietni. Vienlaikus uzskatām, ka ir svarīgi nesodīt Baltkrievijas tautu," viņš norādījis, piebilstot, ka Igaunija atbalsta Baltkrievijas tautas brīvo gribu un tiekšanos pēc demokrātiskām pārmaiņām.
papildināta pēc 8.rindkopas