Lietuvas parlamenta opozīcija bija uzaicinājusi ministru paskaidrot premjerministra Sauļus Skverneļa Minskai izteikto priekšlikumu pārveidot šo atomelektrostaciju, kas Lietuvai rada nopietnas bažas no drošības viedokļa, par gāzes koģenerācijas staciju.
"Premjera darbības es nevērtēšu, tas nav manā kompetencē. Lietuvas nostāja jautājumā par kaimiņvalstī topošo AES nekādā veidā nemainās. Starp citu, arī pats premjers to teicis," uzsvēris Linkevičs, piebilzdams, ka nevajadzētu dramatizēt situāciju un izdarīt secinājumus par pārmaiņām ārpolitikā.
Lietuva jau gadiem ilgi kritizē šo Baltkrievijas projektu, ko īsteno Krievijas korporācija Rosatom, un līdz šim centusies panākt tā apturēšanu, rosinot Eiropas Savienības (ES) līmenī elektroenerģijas importa embargo, taču šīs priekšlikums nav radis atbalstu ES institūcijās un citās dalībvalstīs.
Minska pirmo AES reaktoru sola iedarbināt šogad, otro - nākamgad.
Skvernelis pagājušajā nedēļā nosūtīja savam Baltkrievijas kolēģim Sergejam Rumasam vēstuli, kurā ierosināja apsvērt alternatīvas atomelektrostacijai un vienlaikus piedāvāja Minskai sadarbību šai procesā.
Premjers, kas maijā gaidāmajās vēlēšanās gatavojas kandidēt uz prezidenta amatu, iepriekš jau bija norādījis, ka ieteiks Baltkrievijai izmantot lielāko daļu topošās AES infrastruktūras, lai ierīkotu ar gāzi darbināmu elektrostaciju, un piedāvās nodrošināt tai gāzes piegādi no Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināļa. Pēc viņa sacītā, ja Minska atteiktos no kodolspēkstacijas projekta, tad vairāk nekā 60% jau izveidotās Astravjecas AES infrastruktūras varētu tikt izmantota gāzes elektrostacijas izveidei un šāds piedāvājums varētu palīdzēt panākt, ka Astravjecas AES netiek iedarbināta.
Skvernelis arī norādīja, ka uzņēmies šādu iniciatīvu, jo uzskata, ka pēdējo desmit gadu laikā Lietuvas politiķi un amatpersonas nav izdarījušas neko reālu, lai panāktu Astravjecas projekta apturēšanu.
Baltkrievijas Enerģētikas ministrijas Kodolenerģētikas departamenta direktors Vasilijs Poļuhovičs trešdien paziņoja, ka Lietuvas premjera priekšlikumam nav jēgas, jo šā Minskas projekta mērķis ir valsts enerģētiskās drošības garantēšana un energoresursu diversificēšana.
Espo konvencijas dalībvalstis nesen atzina, ka Astravjecas AES būvlaukuma vieta izraudzīta, pārkāpjot šo ANO konvenciju, kura reglamentē ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā, taču no šā atzinuma automātiski neizriet nekādas sankcijas. Gatavību nepirkt elektroenerģiju, kas tiks saražota Astravjecā, līdz šim apliecinājusi Polija.
Linkevičs atzinis, ka izveidot starptautisku koalīciju pret Astravjecas AES "nav viegli", un no ES puses varētu vēlēties lielāku izpratni.
"Es negribētu teikt, ka esam pilnīgi vieni, bet piekrītu, ka atbalsts ir nepietiekams," viņš piebildis.
Baltkrievija savas AES būvei izraudzījusies vietu aptuveni 30 kilometrus no Lietuvas robežas un 50 kilometrus no Viļņas-Grodņas apgabala Astravjecas rajonā. Turklāt dzesēšanas vajadzībām plānots izmantot ūdeni no Neres upes, kas tālāk tek cauri Lietuvas galvaspilsētai. No Latvijas robežas topošo kodolspēkstaciju šķir aptuveni 110 kilometri.
Lietuvas amatpersonas uzskata, ka spēkstacija tiek celta, neievērojot drošības prasības. Pastāv arī bažas, ka jaunā AES varētu traucēt Lietuvai sinhronizēt savus elektrotīklus ar Rietumeiropu.
Lietuvas Seima aizpērn vienprātīgi pieņēma likumu, kurā atzīts, ka Astravjecas AES ir nedroša un apdraud Lietuvas nacionālo drošību, vidi un sabiedrības veselību, un Lietuvas valdība drīz pēc tam apstiprināja plānu, kā bloķēt tajā ražotās elektroenerģijas importu.
Minska Lietuvas pārmetumus noraida, apgalvojot, ka tās būvētā spēkstacija atbildīs visaugstākajiem drošības standartiem. Vienlaikus Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko iepriekš īpaši uzsvēris, ka Astravjecas AES jāuzceļ pēc iespējas lētāk, savukārt Lietuvas vērtējumā spēkstacijas būvniecībā notiek negodīga un plaša izdevumu samazināšana uz drošības rēķina.
Jāaa