LETA jau rakstīja, ka "Amnesty International" 4.augustā publiskotajā ziņojumā apgalvots, ka Ukrainas karavīri, cenšoties atvairīt Krievijas iebrukumu, pakļauj briesmām mierīgos iedzīvotājus, izveidojot bāzes un izvietojot ieročus dzīvojamo namu rajonos, arī skolās un slimnīcās. Ziņojumā nekas nebija teikts par okupantu noziegumiem.
Baltijas NVO paziņojumā pauž bažas par sadarbības trūkumu starp organizācijas un nacionālā līmeņa pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, izstrādājot ziņojumu par Ukrainas cīņas taktiku.
Tāpat tās norāda, ka "Amnesty International" ziņojums raisa diskusijas par to, ka starptautiskas organizācijas lielums, pārvaldība un ietekme var nodarīt kaitējumu cilvēktiesību mērķiem, jo īpaši situācijā, kad nacionālā līmeņa partneru zināšanas un pieredze netiek ņemta vērā.
Paziņojumā Baltijas NVO uzsver, ka "Amnesty International" devusi Ukrainas valdībai vien pāris dienas, lai komentētu ziņojuma secinājumus, kas nav pietiekami ilgs laiks valdībai valstī, kas atrodas karā. Baltijas NVO stingri nosoda nevienlīdzīgo attieksmi pret "Amnesty International" Ukrainas biroju, uzsverot atšķirības starp "Amensty International" un cilvēktiesību aizstāvības organizācijas "Human Rights Watch" ziņojumiem.
"Human Rights Watch" ziņojumā uzsvērts, ka, lai gan Ukraina bija izvietojusi militāros spēkus Harkivā, nevienā no septiņiem uzbrukumiem organizācija to tuvumā neatrada acīmredzamus militārus objektus - bruņotos spēkus, ieročus, bāzes. Organizācija atzīmēja, ka vienā no uzbrukumiem, kas nodarīja postījumus slimnīcai, tuvumā varēja būt neliela Ukrainas militārā klātbūtne, bet, tā kā medicīnas iestādēm nepieciešams nodrošināt īpašu aizsardzību, "uzbrukums slimnīcai bija nelikumīgs".
Baltijas NVO uzsver, ka veids, kā "Amnesty International" nāca klajā ar paziņojumu par cilvēktiesību pārkāpumiem Ukrainā, dokumenta saturs un tā rediģējumi, kā arī sasniedzami mērķi, joprojām ir neskaidri.
Bijusī organizācijas "Amnesty International" Ukrainas biroja vadītāja Oksana Pokaļčuka publiski paziņojusi, ka Ukrainas birojs nav bijis iesaistīts ziņojuma sagatavošanā. "Neņemt vērā vietējā biroja komandas un ukraiņu cilvēktiesību aizstāvju zināšanas un pieredzi ir ārkārtīgi neētiski," paziņojumā akcentē Baltijas NVO.
Tāpat tās uzsver, ka puse no intervijām noritēja okupētajās teritorijās, kur vietējie iedzīvotāji izjūt "okupētāju naratīva" spiedienu, tāpēc būtu svarīgi skaidrot visu izmantoto metodoloģiju un salīdzinājumus, atklāt arī faktu pārbaudes, kas veiktas, pirms organizācija nāca klajā ar saviem secinājumiem.