Pirms balsojuma komunisti, no kuru atbalsta ir atkarīgs premjerministra Andreja Babiša veidojamās valdības liktenis, paziņoja, ka neatbalstīs Babiša vadītās populistiskās Neapmierināto pilsoņu akcijas (ANO) un sociāldemokrātu koalīciju, ja čehu karavīri tiks sūtīti uz Baltijas valstīm.
Tomēr pēc tam komunistu līderis Vojtehs Filips aģentūrai ČKT atzina, ka partija, par spīti saviem iebildumiem pret NATO, nav gatava pārtraukt sarunas ar ANO.
Parlamenta apstiprinātais mandāts bruņotajiem spēkiem ļauj palielināt karavīru skaitu Afganistānā, Irākā un citviet, kā arī paplašināt čehu kontingentu Baltijas valstīs, uz kurieni NATO operācijas ietvaros varētu tikt nosūtīti līdz 290 karavīriem.
Senāts ārvalstu misiju paplašināšanu apstiprināja jau maijā.
Pēc balsojuma Babišs tviterī paziņoja, ka Čehija pilda savas saistības pret NATO, norādot, ka "mediju histērija" saistībā ar šo balsojumu esot bijusi nevietā.
Lai gan ANO uzvarēja oktobrī notikušajās parlamenta vēlēšanās, tā nespēja iegūt valdības veidošanai nepieciešamo vairākumu.
Babišam radās grūtības atrast koalīcijas partnerus, jo viņš apsūdzēts par ES fondu līdzekļu izkrāpšanu.
Šobrīd viņš vada pagaidu valdību, jo janvārī viņa mazākuma kabinets neizturēja uzticības balsojumu.
Taču prezidents Milošs Zemans paziņojis, ka 6.jūnijā atkārtoti uzticēs ANO līderim valdības veidošanu.
Ja ANO izdosies beidzot izveidot koalīciju ar sociāldemokrātiem, tai parlamenta apakšpalātā būs 93 no 200 deputātu balsīm. Tāpēc Babišam nepieciešams arī komunistu atbalsts.
Šobrīd sociāldemokrāti rīko partijas iekšējo referendumu par koalīcijas veidošanu ar ANO, un tā rezultāti sagaidāmi jūnija vidū.
Komunistu lēmums par atbalstu ANO un sociāldemokrātu koalīcijai arī gaidāms līdz jūnija beigām.
Savukārt Babišs ceturtdien paziņoja, ka uzticības balsojums ANO un sociāldemokrātu veidotajai valdībai notiks kaut kad pēc 10.jūnija.
Neslāvs
Malači čehi!
Rainis