Darba grupa, kurā iekļauti Aizsardzības ministrijas un Igaunijas gaisa satiksmes dienesta lidojumu drošības centra pārstāvji, sīki izanalizējusi civilo lidojumu organizēšanas kārtību militārās aviācijas mācību lidojumu laikā un atzinusi esošos Igaunijas un NATO noteikumus šai jomā par pietiekamiem.
Kā norādījis darba grupas vadītājs, Aizsardzības ministrijas vicekanclers Mēliss Oidsalu, sadarbībā ar Igaunijas civilās aviācijas ekspertiem konstatēts, ka minēto incidentu izraisīja vienreizēja pilota kļūme, nevis sistēmas kļūda. Notikušais neapdraudēja civilos lidojumus, jo gaisa satiksmes koridori civilajām lidmašīnām aviācijas mācību laikā vienmēr tiek novirzīti citur, viņš piebildis.
Pērn oktobrī darba grupa tikās ar Spānijas militārpersonām, kas apmeklēja Igauniju, un sniedza tām sīku pārskatu par notikušo. Pēc Oidsalu teiktā, tiklab Spānijas institūcijas, kā NATO Gaisa spēku pavēlniecība pret izmeklēšanu izturējās ļoti lietišķi un jautājumu uzlūkoja patiesi nopietni.
Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misijā iesaistītais Spānijas iznīcinātājs Eurofighter 7.augustā mācību lidojuma laikā virs Igaunijas teritorijas nejauši izšāva "gaiss-gaiss" tipa raķeti AMRAAM. Incidents notika virs Igaunijas dienvidrietumiem pie Otepē gaisa telpā, kas paredzēta mācībām.
Dienu vēlāk Igaunijas militārpersonas paziņoja, ka raķete, visticamāk, nokritusi purvainā un neapdzīvotā vietā Endlas dabas rezervātā valsts vidienē. Raķete joprojām nav atrasta un tās aktīvie meklējumi ir pārtraukti, bet norādīts, ka cilvēkam, kurš to nejauši atrastu, par to obligāti jāziņo pa vienoto palīdzības dienestu tālruni 112. Ņemot vērā, ka raķete joprojām var būt bīstama, tai nedrīkst pieskarties vai arī citādi to pētīt.
Saskaņā ar Spānijas Gaisa spēku sniegto informāciju pilots, kura kļūdas raķete tika izšauta, atzīsts par vainīgu neuzmanībā, tomēr izmeklēšanā konstatēti viņa vainu mīkstinoši apstākļi. Pilotam nolemts noteikt minimālo disciplināro sodu - 14 dienas aresta vai naudassodu nedēļas algas apmērā.
Igaunijas Aizsardzības ministrija uzsvērusi, ka Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšana joprojām ir nepieciešama un NATO ļoti nopietni uzlūko Igaunijas gaisa telpas robežu apsardzību, un tas nozīmē, ka patrulēšanā iesaistītās lidmašīnas arī mācību lidojumu laikā vienmēr ir gatavas reālai misijai.
Tā arī norādījusi, ka Spānija ir svarīga Igaunijas sabiedrotā, tās iznīcinātāji patrulēšanas misijā piedalījušies jau piecas reizes un minētais incidents nekādā veidā neietekmēs abu valstu sadarbību aizsardzības jomā.