Savā runā konferencē sestdien Penss teica, ka Eiropa joprojām ir neaizvietojama ASV sabiedrotā, galvenokārt drošības jomā, un ASV neatkāpjas no saviem solījumiem un kopīgajām vērtībām ar Eiropu: brīvības, demokrātijas un likumos balstītu valsts principu ievērošanas.
"Pat tas, ka ASV jaunās administrācijas klātbūtne Minhenes Drošības konferencē bija spēcīga, parāda, ka Vašingtonā joprojām augstu tiek vērtētas spēcīgas transatlantiskās attiecības, sadarbība un ieguldījums NATO. Tādu pašu vēstījumu ASV viceprezidents personīgi atkārtoja arī visām trim Baltijas valstīm. Viņš teica, ka ir priecīgs, ka Igaunija ir starp valstīm, kas savam aizsardzības budžetam atvēl 2% [no iekšzemes kopprodukta], un Latvija un Lietuva šo līmeni sasniegs nākamgad," Igaunijas prezidentes teikto citēja viņas preses dienests.
Kaljulaida piebilda, ka piekrīt Pensa viedoklim, ka NATO ir alianse, kas ietver savaldīšanu un garantijas, bet vienlaikus arī pienākumus. "Dalībvalstīm ir jāizpilda savas saistības, kuras tās uzņēmušās, jo tikai tas var garantēt NATO spēku. Tikai spēks veido mieru," uzsvēra Igaunijas prezidente.
Baltijas valstu prezidenti ar Pensu runāja galvenokārt par drošības jautājumiem, atkārtoti apliecinot ciešo ASV un Eiropas, kā arī ASV un Baltijas valstu sadarbību. Tāpat puses runāja arī par situāciju Ukrainā un Minskas vienošanos izpildes nepieciešamību. "Es uzsvēru, ka, uzbrūkot Ukrainai, Krievija ir pārkāpusi starptautisko tiesību principus. Krievijai nav nekādu "īpašu" tiesību Ukrainā, un tai nevajadzētu būt nekādām īpašām interesēm. Tādēļ ir svarīgi līdzīgi domājošām valstīm kopīgi atbalstīt esošo sankciju īstenošanu turpmāk," paziņoja Kaljulaida.