Šādu pārliecību prezidente izteikusi Igaunijas sabiedriskās televīzijas pārraidē par ārpolitikas jautājumiem, kurā viņai lūgts komentēt Francijas prezidenta Emanuela Makrona pausto domu, ka Eiropai jāpārskata savas attiecības ar Krieviju, lai gan Krima joprojām ir okupēta un karš Ukrainas austrumos turpinās.
"Es joprojām saku visiem partneriem un sabiedrotajiem, ka mēs nevaram ielaisties šādā spēlē - pat ja mēs gribam parādīt, ka ir kaut kādi panākumi, kaut kādi rezultāti, ka situācijā, kad krievi sper divus soļus, mēs spersim divdesmit, jo mums tik ļoti gribas izlikties, ka ir kaut kāds progress - un tātad iemesls atgriezties pie agrākajām attiecībām," viņa sacījusi.
"Šai ziņā mums jāpatur prātā viss kopums - Gruzija, Ukraina. Ja mēs tagad dosim Krievijai ieganstu atcerēties, ka jau trīs mēnešus pēc Gruzijas [kara] un vairākus gadus pirms Ukrainas kara tika atsāktas sarunas ar Krieviju, cita starpā arī par bezvīzu režīma plānošanu, tad nedrīkst būt tā, ka tagad kopš Ukrainas kara [sākuma] pagājuši pieci gadi - un nu paraudzīsimies, kuram būs kārta nākamajam," izteikusies Kaljulaida. "Tādējādi mēs dotu Krievijai ļoti nepārprotamu signālu. Tas ir jāatgādina vēl un vēl."
Pēc prezidentes teiktā, vēl svarīgāk ir, lai Igaunija arī turpmāk būtu viena no tām valstīm, kuras runā ar Krieviju pašas un ar kurām arī citi sabiedrotie un partneri apspriežas, ko tagad iesākt ar Krieviju un kā rīkoties turpmāk.
"Ja mēs paši vispār nekontaktēsimies [ar Krieviju], tad [citu valstu acīs] būsim tādi, kuriem var sacīt: jūs nekā nezināt, jūs nekā nesaprotat, jūs atstājat mums visu smago darbu runāt ar Krieviju," viņa piebildusi.
Kā uzskata Kaljulaida, tas apstāklis, ka viņa pati centusies izprast, kas Krievijā notiek un ko tur domā, ļauj viņai no daudz stiprākām pozīcijām izklāstīt savas valsts viedokli "tiklab francūžiem, kā jebkuram citam".
Vaicāta, vai Igaunija līdz ar pārējām Baltijas valstīm un Poliju savās bažās par Krieviju Eiropas Savienībā neriskē nonākt izolācijā, viņa atbildējusi, ka nevar runāt ne par kādu izolāciju, ja tāds ir Baltijas valstu, Polijas un Ziemeļvalstu redzējums.
"Jā, mēs zinām, ka somu pieeja taktiskā ziņā ir ļoti atšķirīga, bet zviedru, dāņu, somu, igauņu, pārējo baltiešu vai poļu skatījums neatšķiras attiecībā uz to, kādus draudus rada Krievija, cik bīstama var būt tāda valsts, kas apzinās, ka tās iespēju logs aizveras, ņemot vērā ekonomiskā potenciāla nepietiekamību, slikto demogrāfisko situāciju, citu pasaules reģionu daudz straujāko attīstību. Tātad mēs nepavisam neesam vieni," secinājusi Igaunijas prezidente.
Jau ziņots, ka 18.aprīlī, darba vizītē apmeklējot Maskavu, Kaljulaida tikās ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.
Liesma
Irlielāmērāticams
Aizsajūsmasaizrāvāselpa