Lietuvas prezidents Gitans Nausēda kopīgā preses konferencē ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu sacīja, ka abas valstis ir vienojušās, ka līgums ar jūras dzīļu resursu izmantojumu ir jāapstiprina kopā ar robežlīgumu.
"Ir iekustināts jūras robežas ratifikācijas jautājums, kas ilgstoši nav atrisināts," teica Nausēda. "Mums ar prezidentu ir ambiciozs plāns atrisināt šo jautājumu līdz sava amata termiņa beigām," viņš piebilda.
Gan Nausēda, gan Levits prezidenta amatā stājās jūlijā. Latvijas prezidenta amata termiņš ir četri gadi, bet Lietuvas - pieci gadi.
Līdz šim diskusijas ir koncentrējušās ap jautājumu par iespējamām naftas atradnēm, kas varētu būt uz abu valstu robežas Baltijas jūrā.
"Ir pieņemti principiāli lēmumi par tālāku rīcību. Viena no lietām, kur mūsu domas sakrīt, ir tas, ka vienlaikus mums vajadzētu vienoties par jūras dzīļu resursu, kas atrodas uz mūsu robežas, izmantošanu, proti, ir vajadzīga ekonomiska vienošanās par sadarbību šajā jomā, un vienlaikus Latvijas parlaments izskatītu ratifikācijas jautājumu," klāstīja Nausēda.
Savukārt Levits sacīja, ka konsultēsies ar Latvijas valdību un parlamentu par iespējām "izbeigt strupceļu". "Rezultātā jābūt katras valsts 50% apmierinājumam," viņš piebilda.
"Ir kopīga politiskā apņemšanās panākt risinājumu mūsu amata termiņa laikā. Tas būtu labs projekts nākamajiem četriem gadiem, lai mēs varētu paspiest viens otram roku un teikt, ka šis jautājums abu valstu starpā ir atrisināts," sacīja Levits.
Nausēda jokojot aicināja: "Prezidenta kungs, kā būtu ar četriem mēnešiem - nosakām tos par mūsu mērķi!" Levits atbildēja, ka "četri gadi būtu maksimālais termiņš, mēģināsim to atrisināt pēc iespējas ātrāk".
Par iespējām ratificēt jūras robežlīgumu Levits un Nausēda runāja arī 23.jūlijā, kad Lietuvas prezidents ieradās darba vizītē Latvijā.
Likumprojektu par Latvijas un Lietuvas jūras robežas līguma ratifikāciju bija sākusi izskatīt 7.Saeima, bet nepaguva to pieņemt. Lietuvas Seims līgumu ratificēja jau 1999.gadā.
Līgums radījis domstarpības gan par piekrastes šelfa sadali, gan par zvejas vietām.
Līguma ceturtais pants nosaka: ja jūras dzīlēs izvietoto derīgo izrakteņu iegula atrodas abpus teritoriālās jūras un kontinentālā šelfa robežas un ja šo derīgo izrakteņu iegulu daļēji vai pilnībā var izmantot no otras puses teritoriālās jūras vai kontinentālā šelfa, puses pēc jebkuras no tām lūguma un pirms iegulas izmantošanas uzsāk sarunas un vienojas par šādas iegulas izmantošanas noteikumiem. Proti, šis pants paredz, ka, lai ievērotu abu valstu ekonomiskās intereses, līgumā ir iekļauts "resursu vienotības" princips.
strupceļš
Udo Ulbergs
Brokastotājs pamflets