Laika ziņas
Šodien
Apmācies

Lietuva un Krievija veikušas spiegu apmaiņu

Lietuva un Krievija piektdien veikušas spiegu apmaiņu - Lietuva Krievijai nodevusi divus par spiegošanu notiesātus tās pilsoņus, ko dienu iepriekš apžēlojis prezidents Gitans Nausēda, bet Krievija Lietuvai - divus par spiegošanu notiesātus Lietuvas pilsoņus un vienu Norvēģijas pilsoni, paziņojis Lietuvas prezidenta birojs.

"Lietuvas pilsoņi Jevgeņijs Mataitis un Aristīds Tamošaitis atdoti Lietuvai un pašlaik atgriežas pie savām ģimenēm," žurnālistiem pastāstījis prezidenta padomnieks Jons Vītauts Žuks, uzsverot, ka Lietuvas pilsoņu brīvība ir "ļoti svarīga vērtība, kas nemitīgi jāaizstāv".

Prezidentu par šo apmaiņu informējis Valsts drošības departamenta direktors Darjus Jaunišķis, norādot, ka šī starptautiskā operācija bijusi rūpīgi saplānota un to veikuši pieredzējuši izlūkdienesta darbinieki.

"Šis gadījums apliecina, ka Lietuvai rūp ikviens savs pilsonis un tā vienmēr pieliks vislielākās pūles, lai sargātu un aizstāvētu savus cilvēkus," viņš piebildis.

Vienlaikus Lietuvai nodots bijušais Norvēģijas robežsargs Frūde Bergs, kuram Krievijas tiesa aprīlī piesprieda 14 gadu ieslodzījumu par spiegošanu. Viņš nogādāts uz Norvēģijas vēstniecību Viļņā.

Norvēģijas premjerministre Erna Sūlberga pateikusies Lietuvai par palīdzību, norādot, ka tas ļaus Frūdem Bergam atgriezties dzimtenē "kā brīvam cilvēkam", bet ārlietu ministre Īne Ēriksena-Sēreide norādījusi, ka laiks, ko Bergs pavadījis ieslodzījumā, bijis "smags slogs viņam un viņa ģimenei".

Apmaiņas operācijā vienā no abu valstu robežkontroles punktiem Lietuva savukārt Krievijai nodevusi Nikolaju Fiļipčenko un Sergeju Moisejenko, kuri 2017.gadā tika notiesāti par spiegošanu un līdz apžēlošanai atradās ieslodzījumā Lietuvā.

Kā ziņots, Mataitis un Tamošaitis 2016.gadā tika notiesāti par spiegošanu Krievijā. 2016.gada aprīlī Krievijas Kaļiņingradas apgabala tiesa atzina Lietuvas un Krievijas dubultpilsoni Mataiti par vainīgu pēc Krievijas Kriminālkodeksa panta par valsts nodevību. Viņam piesprieda 13 gadu ieslodzījumu stingra režīma kolonijā, kā arī atņēma rezerves trešā ranga kapteiņa militāro pakāpi un piesprieda 200 tūkstošu rubļu (apmēram 2800 eiro) naudassodu. Tā paša gada martā Maskavā par spiegošanu tika notiesāts Lietuvas pilsonis Tamošaitis. Viņam tika piespriests 12 gadu cietumsods. Krievija Mataiti un Tamošaiti apsūdzēja Lietuvas militārā izlūkdienesta uzdevumu pildīšanā.  

Lietuvas amatpersonas nekad nav sniegušas komentārus attiecībā uz izlūkdienestu saistību ar Mataiti un Tamošaiti. Nedz VSD vadītājs, nedz prezidenta biroja pārstāvji piektdien arī neatbildēja uz žurnālistu jautājumiem.

Lietuvas prezidents ceturtdien parakstīja dekrētu par Fiļipčenko un Moisejenko atbrīvošanu, pamatojoties uz jauno kriminālkodeksa pantu, kas stājās spēkā šonedēļ un regulē spiegu apmaiņu. Dekrēts publicēts piektdien. 

Saskaņā ar Lietuvas tiesībsargāšanas iestāžu sniegto informāciju Fiļipčenko ir Krievijas Federālā drošības dienesta (FDD) kadru virsnieks, bet spiegodams slēpis savu īsto identitāti. Viļņas tiesa viņam par spiegošanu piesprieda desmit gadu cietumsodu.

Fiļipčenko tika aizturēts 2015.gadā, kad vilcienā cauri Lietuvai devās no Baltkrievijas uz Kaļiņingradas apgabalu. 2017.gada jūlija sākumā Viļņas apgabaltiesa atzina viņu par vainīgu dokumentu viltošanā, lai slēptu savu identitāti, un vairākkārtējā nelikumīgā robežas šķērsošanā. Viņam tika piespriests desmit gadu cietumsods. 

Lietas materiāli liecina, ka Fiļipčenko kopā ar citām personām mēģinājis savervēt Lietuvas Vadības apsardzes departamenta darbiniekus, kuri varētu izvietot noklausīšanās aprīkojumu toreizējās Lietuvas prezidentes Daļas Grībauskaites darba kabinetā un rezidencē.

Kā atzinis Lietuvas izlūkdienests, tas ir pirmais gadījums, kad Lietuvā par spiegošanu aizturēts Krievijas drošības dienesta kadru darbinieks.

Savukārt Moisejenko Šauļu tiesa piespriedusi desmitarpus gadu cietumsodu par kāda Lietuvas armijas virsnieka vervēšanu.

Moisejenko, pēc specialitātes kara ķirurgs, Lietuvā dzīvojis un strādājis kopš pagājušā gadsimta septiņdesmitajiem gadiem, un viņam bijusi arī Lietuvas pilsonība, taču tā anulēta, jo izrādījies, ka viņš slēpis, ka vienlaikus ir arī Krievijas pilsonis.

2012.gadā Moisejenko savervējis Lietuvas Gaisa spēku Šauļu aviobāzes virsnieku Sergeju Pušinu, kuru pazinis kopš bērnības, sniegt informāciju par Lietuvas Bruņotajiem spēkiem un NATO Baltijas valstu gaisa telpas patrulēšanas misiju, militāro lidmašīnu lidojumiem, karaspēka mācībām, dislokācijas vietām un operācijām Afganistānā.

(papildināta visa ziņa)

Top komentāri

Kā mēs atpaliekam no leišiem...
K
nepatīkami
Opers
O
Izskatās nedaudz pēc sliktas operetes.
Neslāvs
N
Mēs varētu vienpusēji izdot kādus 300 000 krievzemes dēlus un meitas kopā ar visu Pārdaugavas okupantu daiktu !
Skatīt visus komentārus

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits