"Man ir nepieciešami instrumenti. Mēs nevaram izpildīt uzdevumus bez spējām, lai to paveiktu, tomēr uz spēles ir mūsu spējas, kad mums vairs nav vairāk ko dot," ģenerālleitnants Rupšis trešdien sacīja žurnālistiem Pabrades mācību poligonā. "Es to ieteikšu. Mums ir jāmeklē citi atbalsta veidi."
Viņš arī pieļāva, ka Lietuva varētu Ukrainai piegādāt ieročus, ja tiktu iegādāti jauni ieroči esošo aizvietošanai.
"Mums ir jāsaprot, ka mums ir arī saistības pret NATO. Mēs esam skaidri apliecinājuši, kādas vienības ieguldām NATO. Tam ir jāietver arī netieša uguns vai lauka artilērija, manevru vienības ar ugunsjaudu un pretgaisa aizsardzība atbalsta nodrošināšanai kā uzņemošajai valstij," uzskaitīja Lietuvas armijas komandieris.
Lietuvas ārlietu ministrs Gabrieļus Landsberģis žurnālistiem Viļņā trešdien uzsvēra, ka Ukrainas atbalstīšanai, arī sniedzot militāru atbalstu, ir jāturpinās.
Viņš pauda pārsteigumu, kādēļ jautājums par haubicēm tiek apspriests publiski.
"Uzskatu, ka Valsts aizsardzības padomē jautājumi tiek apspriesti aiz slēgtām durvīm, jo tie lēmumi ir saistītu ar nacionālo drošību, mūsu atbalstu partneriem, un es aicinu augsta ranga amatpersonas ievērot šo principu. Esmu nedaudz pārsteigts, ka tādas diskusijas notiek publiski," klāstīja Lietuvas ārlietu ministrs.
Pēc Kijivas lūguma Lietuva apsver iespējas piegādāt Ukrainai haubices un pretgaisa aizsardzības sistēmas. Tomēr kritiķi uzsver, ka tāda bruņojuma piegādes kaitēs pašas Lietuvas nesen nostiprinātajām aizsardzības spējām.
Lietuvas prezidents Gitans Nausēda šomēnes ziņu aģentūrai BNS sacīja, ka lēmums par militārā aprīkojuma piegādāšanu Ukrainai tiks pieņemts Valsts aizsardzības padomē, bet konkrētu datumu tās sasaukšanai neminēja.
Valsts prezidenta vadītajā aizsardzības padomē ir arī premjerministrs, parlamenta spīkers, aizsardzības ministrs un bruņoto spēku komandieris. Tajā tiek apspriesti un koordinēti nozīmīgākie nacionālās aizsardzības jautājumi.