Svētdienas balsojumā, kas Lietuvā notika vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, Nausēda ieguva 65,86%, bet Šimonīte - 32,86% balsu, lai gan pirms divām nedēļām prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, kurā sacentās deviņi šā amata kandidāti, par Šimonīti nobalsoja 31,31% vēlētāju un par Nausēdu - 30,94%.
Kā Lietuvas sabiedriskajai televīzijai sacījusi Ģenerāļa Jona Žemaiša Lietuvas kara akadēmijas Politikas zinātņu katedras vadītāja Jūrate Novagrockiene, šai sacensībā faktiski uzvarējuši abi kandidāti, un konservatīvās partijas Tēvzemes savienība - Lietuvas kristīgie demokrāti atbalstīto Šimonīti nevar uzskatīt par zaudētāju, jo viņas turpmākās izredzes ir labas, turklāt viņa veicinājusi politiski aktīvo jauniešu saliedēšanos Lietuvā.
"Pirmām kārtām, viņa parādīja, ka jaunatne ir dzīva, viņa atklāja arī zināmu konservatīvo partijas potenciālu, jo, lai kā būtu, viņu izvirzīja tieši šī partija. (..) Šimonītei ir ļoti lielas perspektīvas. Ne velti [tēvzemiešu līderis] Gabrieļus Landsberģis sacīja, ka viņa varētu būt premjerministre - visas viņas rakstura iezīmes tam ir ļoti piemērotas," spriedusi eksperte.
Kā ziņots, Landsberģis pavēstījis, ka aicinās Šimonīti būt partijas saraksta līderei nākamā gada Seima vēlēšanās un, ja partija gūs panākumus, veidot jauno valdību. Arī Nausēda pēc uzvaras vēlēšanās izteicās, ka varētu virzīt premjerministra amatam Šimonīti, vienīgi norādīja, ka tad viņai būtu jāiestājas konservatīvajā partijā, kas pašlaik atrodas parlamenta opozīcijā.
Pati Šimonīte žurnālistiem sacījusi, ka viņai vēl nav bijis laika apspriest šo jautājumu ar Landsberģi.
"Pašreizējos apstākļos, kad Seimā ir tāda valdošā koalīcija, kāda tā ir, republikas prezidentam, lai kas viņš būtu un lai kā mani vērtētu, īsti nav prerogatīvas piedāvāt man kļūt par Lietuvas premjeri, bet runāt par to, kas būs 2020.gadā, manuprāt, vēl būtu pāragri," viņa piebildusi.
Vienlaikusi Šimonīte solījusi apsvērt iespēju kļūt par konservatīvās partijas biedri.
Pēc Novagrockienes teiktā, Šimonīte "prot arī zaudēt", un viņas mierīgā reakcija pēc vēlēšanu rezultātu paziņošanas "daudz ko liecina par viņas personību", bet viņas atbalstītājiem, jauniešiem, kas vēlēšanu naktī bija pulcējušies pie prezidenta pils, ļoti paticis viņas autentiskums un tiešums.
Eksperte arī norādījusi, ka šīs vēlēšanas zināmā mērā izcēlušās ar jaunu, atšķirīgu politisko kultūru - intelektuāliem un korektiem kandidātiem, kuri runā sabiedrībai saprotamā valodā.
Arī pazīstamais apskatnieks Rimvīds Valatka piekritis, ka īstu zaudētāju šajās vēlēšanās nav. Vienlaikus viņš atzinis, ka Šimonītei nav bijis izredžu pārspēt Nausēdu otrajā kārtā, lai gan viņa izceļas ar intelektu un taktu. Viņaprāt, "tēvzemiešu" kandidātes misija šajās vēlēšanās bijusi cita - nepieļaut valdošās Zemnieku un zaļo savienības atbalstītā kandidāta - premjerministra Sauļus Skverneļa - iekļūšanu otrajā kārtā. Kā ziņots, Skvernelis pirmajā kārtā saņēma tikai 19,67% balsu, kas viņu ierindoja trešajā vietā, liedzot iekļūšanu otrajā vēlēšanu kārtā.
Vienlaikus Valatka paudis viedokli, ka Lietuva pēc savas mentalitātes ir patriarhāla valsts. Viņaprāt, lai gan jau desmit gadus prezidentes amatā bijusi Daļa Grībauskaite, tomēr gadījumā, ja vēlēšanās piedalās piemērots kandidāts vīrietis, viņa sāncensei sievietei izredžu uzvarēt nav.
"Sieviete jau ir valdījusi, un Ingrīdai Šimonītei tika kabināta klāt Grībauskaites birka, apgalvojot, ka viņa ir pašreizējās prezidentes klons, lai gan tā nebūt nav. Manuprāt, tieši Nausēdam ir vairāk tādu īpašību, kas raksturīgas Grībauskaitei," viņš spriedis.
Tai pašā laikā apskatnieks piebildis, ka bija cerējis uz lielāku atbalstu Šimonītei otrajā kārtā.
Arī Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks atzinis, ka viņu nav pārsteigusi pati Nausēdas uzvara, tomēr ekonomista lielais pārsvars bijis negaidīts.
Pēc viņa teiktā, tas skaidrojams ar to, ka Nausēda kļuvis par otro izvēli daudziem vēlētājiem, kuru atbalstītie kandidāti neiekļuva otrajā kārtā.
Vienlaikus politologs uzsvēris, ka Šimonītei izdevies mobilizēt ne tikai konservatīvo partijas atbalstītājus un viņa ieguvusi lielāku atbalstu nekā partija, kas viņu atbalsta.
Runājot par Nausēdas gaidāmajiem izaicinājumiem prezidenta amatā, eksperti galvenokārt uzsvēruši to, ka viņš vēlēšanās piedalījās kā ar partijām nesaistīts kandidāts.
Norādīdams uz jaunievēlētā prezidenta akcentēto mērķi - kļūt par dažādu politisko spēku vienotāju, Vilpišausks izteicies, ka tas ir loģisks viņa priekšvēlēšanu programmas turpinājums, taču galvenais pārbaudījums sāksies, kad Nausēda reāli saskarsies ar partijām, kuras spriedīs, kas tām būs izdevīgi nākamo Seima vēlēšanu kontekstā, kā arī ar dažādām interešu grupām.
Novagrockiene atzinusi, ka Nausēdam tā vai citādi vajadzēs meklēt vienošanos ar partijām, bet šai situācijā būs svarīgi, kā prezidents pratīs saglabāt neitralitāti un vienlaikus nodrošināt sev vajadzīgo atbalstu.
"Lielākā viņa problēma ir tā, ka viņš nepazīst politikas gaiteņus, nezina, ar ko jārunā, uz ko jāizdara spiediens. Viss būs atkarīgs no tā, kādi cilvēki piekritīs ar viņu strādāt," viņa spriedusi, piebilstot, ka Nausēdas deklarētā labklājības valsts ir ļoti tuva sociāldemokrātiem.
Savukārt Valatkas ieskatā Nausēdas neatkarība varētu traucēt viņam iekļauties Lietuvas politiskajā sistēmā.
"Kādēļ gan viņam būtu jābūt neatkarīgam no politiskajām partijām?" vaicājis apskatnieks, atgādinādams par savulaik impīčmenta ceļā no Lietuvas prezidenta amata atcelto prezidentu Rolandu Paksu. "Pakss bija nekontrolējams prezidents - vai tas ir tas, kas mums vajadzīgs? Prezidentam jābūt Lietuvas politiskajā sistēmā un jādara, kas viņam paredzēts. Prezidenta neatkarību viņam garantē konstitūcija, tādēļ tās nozīmi nevajadzētu pārspīlēt," viņš norādījis, paužot pārliecību, ka bez stiprām partijām prezidents īsti nevar sasniegt savus mērķus.
Irlielāmērāticams