"Eksports no Lietuvas uz Ķīnu ir apstājies," ziņu aģentūrai BNS sacīja Lietuvas Rūpnieku konfederācijas (LPK) prezidents Vidmants Janulevičs.
Viņš teica, ka Ķīnas tirgum savu produkciju piegādāt pašlaik spēj tikai atsevišķas kompānijas, galvenokārt no tehnoloģiju sektora.
LPK prezidents atzina, ka situācija nav mainījusies, lai gan formāli Lietuva atkal ir iekļauta Ķīnas muitas sistēmās, no kurām tika izslēgta decembra sākumā.
"Deklarācijas ir iespējams aizpildīt, bet mēs nesaņemam apstiprinājumu par pabeigtajām deklarācijām," viņš raksturoja Lietuvas "teorētisko atgriešanos" Ķīnas muitas sistēmās.
"Klaipedos konteineriu terminalas" vadītājs un Lietuvas Stividorkompāniju asociācijas prezidents Vaidots Šileika sacīja, ka Lietuvas ražotāji un eksportētāji sāk izmantot kaimiņvalstu ostas, lai nogādātu savu produkciju Ķīnas tirgū.
"Lielākoties tā ir Rīgas osta, bet ir arī Polijas ostas. Ir pazīmes, ka arī kravu importētāji mēģina atrast alternatīvas ostas," Šileika teica sarunā ar BNS.
Viņš klāstīja, ka importam no Ķīnas kā pēdējā izkraušanas osta tiek izmantota Rīga, turklāt Lietuvas ziemeļu daļas ražotāji un importētāji, kuri jau iepriekš daļu kravu virzīja caur Rīgu, tagad šādu plūsmu arvien palielina.
Lietuvas Rūpnieku konfederācijas prezidents Janulevičs atzina, ka uzņēmēji meklē dažādas iespējas, bet detalizētāk atteicās stāstīt, jo Ķīnas puse cieši sekojot Lietuvas medijos izskanējušajai informācijai.
LPK prezidenta rīcībā neesot informācijas, vai kāds Lietuvas eksportētājs, kurš piegādā produkciju Ķīnā, apsvērtu iespējas pārcelt savu biznesu uz citu valsti, tomēr viņš piebilda, ka uzņēmēji "meklē dažādus risinājumus".
Rudenī Ķīna apturēja kravu vilcienu plūsmu uz Lietuvu un pārtrauca pārtikas eksporta atļauju izsniegšanu Lietuvas uzņēmumiem, kā arī samazināja kredītlimitu un paaugstināja cenas Lietuvas uzņēmumiem.
Decembra sākumā Ķīna izdzēsa Lietuvu no savām muitas sistēmām. Pēc laika problēmas šķietami tika atrisinātas, tomēr Lietuvas uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti deklarēt savas preces Ķīnā.
Pekina pēdējā laikā izdara uz Lietuvu ekonomisko un diplomātisko spiedienu, reaģējot uz Viļņas lēmumu atļaut Taivānai veidot pārstāvniecību Lietuvā, tās nosaukumā lietojot vārdu "Taivāna", jo Ķīna cenšas nepieļaut nekādus Taivānas mēģinājumus darboties kā neatkarīgai valstij. Citviet pasaulē šādu pārstāvniecību nosaukumos tiek izmantots Taivānas galvaspilsētas nosaukums "Taibei", respektējot Pekinas īstenoto "vienas Ķīnas" politiku, kas neļauj Taivānu uzskatīt par atsevišķu valsti.