Kā ceturtdien paziņojis Statistikas departaments, Lietuvas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem, samazinājies par 3,7% līdz 11,5 miljardiem eiro, bet salīdzinājumā ar gada pirmajiem trim mēnešiem - par 5,1%.
Pašā pandēmijas karstumā daudzi ekonomisti prognozēja, ka ekonomikas kritums var sasniegt divciparu skaitli.
"Skaitļi patīkami pārsteidz," ceturtdien izteicies arī Lietuvas Bankas valdes priekšsēdētāja Vits Vasiļausks.
"Lietuvas ekonomika pagaidām pārsteidzoši labi izturējusi Covid-19 pandēmijas izaicinājumus. Neraugoties uz stipro šoku valsts ekonomikai, jau kopš maija vidus vērojams ekonomiskās aktivitātes pieaugums. Savlaicīgā fiskālā reakcija - pasākumi iedzīvotāju ieņēmumu, darba vietu un uzņēmumu saglabāšanai - palīdzējuši amortizēt zaudējumus, ko ekonomika pieredzēja aprīlī," norādījis Šapoka.
Pēc ministra teiktā, iekšējā patēriņa tirgus atgūšanās, pozitīvas pārmaiņas rūpniecībā, pieaugošais darba piedāvājumu skaits, kā arī uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās attiecībā uz nākotni ļauj uz ekonomikas attīstību otrajā pusgadā raudzīties ar piesardzīgu optimismu.
Tomēr vienlaikus viņš uzsvēris, ka vēl par agru apgalvot, ka pēdējā laikā vērojamie rezultāti kļūs par pamatu turpmākai pozitīvai attīstībai, un brīdinājis, ka situācija var ļoti strauji mainīties, ja mainīsies pandēmijas tendences ne tikai Lietuvā, bet arī citās pasaules valstīs.
Tādēļ nākamā gada budžets jāplāno ļoti apdomīgi un valsts parāda pārvaldībai jābūt konservatīvai, Šapoka ceturtdien sacījis pēc tikšanās ar prezidentu Gitanu Nausēdu.
"Mums jāizstrādā drošs budžets, jo vide ir nenoteikta - mēs nezinām nedz to, cik ilgi turpināsies pandēmija, nedz arī kāda būs tās galīgā ietekme. Parāda pārvaldībai jābūt konservatīvai, mums jācenšas panākt, lai parāda trajektorija strauji atgriežas agrākajā stāvoklī, nedrīkstam to nesaprātīgi pieaudzēt, jo tad, ja tas sasniegtu pieļaujamos Māstrihtas kritērijus, parāds var sākt pieaugt eksponenciāli, jo krasi palielinātos aizņemšanās izmaksas," viņš brīdinājis.
Finanšu ministrija savā jaunākajā Lietuvas ekonomikas apskatā konstatējusi, ka iekšējā patēriņa tirgus atgūstas, cilvēku noskaņojums uzlabojas un viņu tēriņi par pirkumiem un pakalpojumiem pieaug. Mazumtirdzniecības rezultāti liecina, ka mājsaimniecību patēriņš sasniedzis pirmskarantīnas laika tempus.
Pirmie otrā pusgada dati liecina par ekonomiskās aktivitātes pieaugumu. Pēdējo četru nedēļu laikā jūtami audzis darba piedāvājumu skaits, laikā no 29.jūnija līdz 27.jūlijam Nodarbinātības dienestā reģistrēts 19 000 brīvu darba vietu - par 32,4% vairāk nekā četrās iepriekšējās nedēļās.
Visvairāk brīvu darba vietu pieteikts apstrādes rūpniecībā, vairumtirdzniecībā, mazumtirdzniecībā un būvniecībā.
Ekonomisti atzīmē, ka lielākā daļa uz iekšējo tirgu orientēto ekonomikas nozaru atgūstas strauji, bet eksportētāju noskaņojumu aptumšo nenoteiktība, turklāt pēdējā laikā jaunu inficēšanās gadījumu skaits pieaug, tādēļ iedzīvotāji atkal sāk ierobežot tēriņus, bet uzņēmēji atliek investīcijas.