Par Suvalku koridoru tiek saukta aptuveni 100 kilometrus plata Lietuvas un Polijas pierobežas josla, kas rietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un austrumos ar Baltkrieviju un no Baltijas valstu aizsardzības viedokļa tiek uzskatīta par NATO Ahileja papēdi.
Kara gadījumā Suvalku koridora sagrābšana noslēgtu NATO sabiedrotajiem sauszemes ceļu uz Baltijas valstīm, tādēļ aizsardzības nozares amatpersonu apspriedēs par šīs teritorijas aizsardzību tiek spriests bieži.
"Mēs gribam, lai Suvalku koridors tiktu aizsargāts, turklāt aizsargāts no abām pusēm, un lai tiktu veikta pienācīga sagatavošanās arī tādai iespējai, ka Suvalku koridors tiek noslēgts no abām pusēm," žurnālistiem sacījis Lietuvas prezidents.
"Lūk, tieši tādēļ mēs runājam par papildu poligoniem, par papildu naudu, ko atvēlēsim infrastruktūrai, lai varētu efektīvi uzņemt krietni vairāk karavīru un, galvenais, militārā ekipējuma," viņš piebildis.
Nausēda uzsvēris, ka Lietuvai īpaši vajadzīgs ekipējums, kas orientēts uz pretgaisa aizsardzību.
"Tāds ekipējums, kas mums ļautu veidot tā dēvēto pretgaisa aizsardzības vairogu. Diemžēl pagaidām mēs par to joprojām runājam tikai kā par vēlamību, taču, kā mēdz teikt, piliens pēc piliena sadrupina klinti," sacījis Lietuvas prezidents.
Kā ziņots, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Lietuva nolēmusi palielināt šim gadam paredzētos aizsardzības izdevumus vēl gandrīz par 300 miljoniem eiro, paredzot par šiem līdzekļiem veidot jaunas nometnes sabiedroto karaspēka uzņemšanai un iegādāties jaunu ekipējumu.