Nausēda pauž nožēlu par Latvijas lēmumu pirkt Astravjecas AES elektroenerģiju

Pēc Nausēdas teiktā, Latvijas valdība tādu lēmumu pieņēmusi, nepabeidzot konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju.

"Latvieši pieņēmuši politisku lēmumu. Ciktāl man zināms, konsultācijas ar Lietuvas Enerģētikas ministriju ir notikušas, bet, tās nepabeidzot, pieņemts šāds lēmums, ko atliek vienīgi nožēlot," viņš trešdienas vakarā sacījis žurnālistiem Berlīnē, kur uzturas divu dienu vizītē.

Lietuva, kas Astravjecas AES uzskata par nedrošu, iepriekš cerēja, ka tajā ražotās elektroenerģijas importa boikots varētu apturēt šo projektu, taču citas reģiona valstis un Eiropas Savienības (ES) institūcijas šo iniciatīvu nav atbalstījušas.

Jau ziņots, ka Latvijas Ministru kabinets otrdien nolūkā savlaicīgi mazināt riskus iespējamam elektroenerģijas jaudas plūsmas samazinājumam vai negatīvām tarifa svārstībām atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par elektroenerģijas tirdzniecības organizēšanu ar trešajām valstīm, kas paredz "brīdī, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, pārcelt elektroenerģijas tirdzniecību uz Latvijas robežu".

Ministrija skaidrojusi, ka patlaban elektroenerģijas tirdzniecība starp Baltijas valstīm un trešajām valstīm norit vienīgi uz Lietuvas un Baltkrievijas robežas, bet Lietuvas puse paudusi nostāju slēgt šo robežu tirdzniecībai ar trešajām valstīm līdz ar Astravjecas AES darbības uzsākšanu, kas provizoriski plānota 2020.gada sākumā. Šāds risinājums nodrošinās, ka tirdzniecības nosacījumi ar trešajām valstīm arī turpmāk saglabātos līdzvērtīgā apjomā, kā tas ir noticis līdz šim. Par šā risinājuma īstenošanu Latvija ir konsultējusies ar Lietuvu un Igauniju, kā arī Eiropas Komisiju, norādījusi EM.

Vienlaikus Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram tiks uzdots uzsākt darbu pie jaunas tirdzniecības jaudu noteikšanas metodikas izstrādes, kas paredzētu atvērt elektroenerģijas tirdzniecībai Latvijas un Krievijas robežu, kad Lietuva būs pārtraukusi elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju.

Nausēda trešdien atzina, ka cerēt apturēt AES projektu ar ekonomiskiem paņēmieniem ir naivi, bet vienlaikus uzsvēra, ka nedrīkst atbalstīt šādu projektu, kas, viņa vārdiem, nav ne drošs, ne ilgtspējīgs.

Kā uzskata Lietuvas prezidents, atbildība par šo situāciju jāuzņemas agrākajām Lietuvas valdībām.

"Būsim godīgi - ar ekonomiskajām svirām apturēt atomelektrostaciju, kura jau par 90% uzcelta, ir diezgan naivi," viņš sacījis. "Apturēt vajadzēja 2011.-2012.gadā, kad mēs vēl parakstījām memorandus par sadarbību ar Baltkrieviju atomenerģētikas jomā. Šobrīd vilciens jau aizgājis. Neraugoties uz to (..), mēs nedrīkstam paši vēl veicināt šā neilgtspējīgā un nedrošā projekta attīstību."

Kā portālam 15min.lt trešdien sacīja bijušais Lietuvas enerģētikas ministrs Arvīds Sekmoks, Latvijas lēmums nozīmē, ka elektroenerģija no Astravjecas plūdīs arī uz Lietuvu, vienīgi līgumus slēgs Latvija.

Tikmēr Lietuvas Seima Enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Virgīlijs Poderis atzinis, ka jaunā ziņa no Latvijas raisa bažas.

"Mūs šī ziņa neiepriecina. Mūsu nostāja Astravjecas jautājumā ir skaidra, un tam ir vairāki iemesli - kodoldrošība, vesela virkne pārkāptu konvenciju. Jaunajam ražotājam austrumu kaimiņvalstī elektroenerģijas cenā nav iekļauta vides aizsardzības komponente, tādēļ tas radīs negodīgu konkurenci. (..) Turklāt, ielaižot Astravjecas [elektroenerģiju], mēs pasliktinām savus ražošanas veicināšanas nosacījumus," viņš spriedis.

Kā uzskata Poderis, Latvijas lēmums liecina par nodomu gūt īslaicīgu labumu uz ilglaicīgu stratēģisko mērķu rēķina. Viņš izteicis cerību, ka Lietuvas Enerģētikas ministrija darīs visu, lai pārliecinātu Latviju tomēr atbalstīt Lietuvas nostāju.

Lietuvas pārvades sistēmu operatore Litgrid uzsvērusi, ka konsekventi ievēros likumu, kas aizliedz importēt elektroenerģiju no Astravjecas AES, bet pagaidām Latvijas lēmumu nav sīkāk komentējusi.

Lietuvas Seims 2017.gadā aprīlī pieņēma likumu, kas paredz ierobežot elektroenerģijas importu no Astravjecas AES un citām nedrošām kodolstacijām trešajās valstīs, nosakot, ka kodolstacija par nedrošu tiek atzīta, ja tās būvniecībā vai darbībā nav ievērotas vides vai radiācijas un kodoldrošības prasības, pārkāpti starptautiskie līgumi un konvencijas, un spēkstacija apdraud Lietuvas valsts drošību, vidi vai sabiedrības veselību savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai tehnoloģisko specifikāciju dēļ.

Drīz pēc tam Lietuvas parlaments vērsās pie Latvijas, Igaunijas un Polijas, aicinot neielaist arī šajās valstīs elektroenerģiju, kas ražota nedrošās atomelektrostacijās.