Lietuvas uzņēmēju organizācijas un daļa politiķu aicina publiski nosaukt kompānijas, kuras turpina eksportēt uz agresorvalsti.
Lietuvas Valsts datu aģentūras (agrāk - Statistikas departamenta) apkopotā informācija liecina, ka pērn janvārī uz Krieviju savu produkciju eksportēja 621 Lietuvas uzņēmums, bet oktobrī tādu bija 261. Savukārt uz Baltkrieviju eksportējošo skaits pieaudzis no 715 janvārī līdz 746 oktobrī.
Uz Krieviju Lietuvas uzņēmumi galvenokārt eksportēja optiskos, medicīnas un mērinstrumentus, transportlīdzekļus, elektrisko un audiovizuālo aprīkojumu, boilerus un mehāniskās ierīces, kā arī kokvilnu, filcu un virves.
Valsts datu aģentūras informācija liecina, ka pērn trešajā ceturksnī Lietuvas eksports uz Krieviju sasniedza 856 miljonus eiro, salīdzinot ar 772 miljoniem eiro pirmajā ceturksnī. Ja neskaita elektrības eksportu, tā apmērs sasniedza 655 miljonus eiro trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 754 miljoniem eiro gada pirmajos trīs mēnešos.
Lietuvas ekonomikas un inovāciju viceministrs Karolis Žemaitis norādīja, ka Lietuvas izcelsmes preču eksports gan uz Krieviju, gan uz Baltkrieviju pērn ir sarucis, bet citu preču eksports ir saistīts ar visu Eiropas Savienību un ir katra uzņēmuma ētikas un sirdsapziņas jautājums.
Valsts datu aģentūrā uzsvēra, ka tā nevar publicēt sarakstu ar kompānijām, kas turpina eksportēt uz agresorvalsti, bet Viļņas Rūpniecības un uzņēmējdarbības asociācijas prezidents Sigits Besagirsks paudis pārliecību, ka tas ir jāpublicē. Tādam viedoklim piekrīt arī Lietuvas Seima Nacionālās drošības un aizsardzības komitejas priekšsēdētājs Laurīns Kasčūns.