Sakaros ar organizēto noziedzību apvainotais dziedātājs Ļepss aizvien drīkst iebraukt Latvijā

Pamatojoties uz šī likuma normām, Lietuvā aizliegts iebraukt populāram Krievijas dziedātājam, kuru ASV varas iestādes vaino sakaros ar organizēto noziedzību - Grigorijam Ļepsam. Latvijas tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) pieļauj, ka šis gadījums rāda - arī Latvijai šāds Magņitska likums tomēr būtu jāpieņem.

Vēl pirms diviem mēnešiem Grigorijam Ļepsam notika koncerts Viļņā, bet maija sākumā pēc Lietuvas ārlietu ministra Lina Linkeviča rosinājuma liegumu turpmāk Ļepsam iebraukt mūsu kaimiņvalstī parakstījis iekšlietu ministrs Eimutis Misjūns. Lietuva savu lēmumu skaidro ar ASV Finanšu ministrijas jau 2013. gadā atklātajiem faktiem. Tolaik amerikāņi vērsās pret Grigoriju Ļepsu jeb īstajā vārdā Grigoriju Lepsveridzi par viņa saistību ar Eirāzijas noziedzīgo sindikātu Brālīgais loks (krieviski - Братский круг). Pēc ASV izmeklētāju ziņām Ļepss bijis kurjers šajā mafijas struktūrā iesaistītajiem noziedzniekiem un viņu vārdā dažādām personām nodevis naudu. ASV par vienu no Ļepsa sadarbības partneriem grupējumā uzskata Vladislavu Ļeontjevu ar iesauku Baltais. 

Par grupējumu publiski sāka runāt, kad pirms astoņiem gadiem ASV prezidents Baraks Obama pieņēma īpašu organizētās noziedzības apkarošanas stratēģiju un daudzi no Brālīgā loka, arī Ļepss, nokļuva "nevēlamo personu" sarakstā. Brālīgais loks tiek uzskatīts par postpadomju telpas valstu noziedznieku veidotu tīklu, kas darbojas Eiropā, Tuvajos Austrumos, Āfrikā un Latīņamerikā - atmazgā naudu, tirgo narkotikas.

Lai arī pats mūziķis savu saistību ar mafiju noliedzis, ir pieejami foto un video, kas apliecina, ka Ļepss tiekas ar noziedzīgo grupējumu līderiem un uzstājas viņu jubilejās. 

Viens no video tapis pirms 13 gadiem Sanktpēderburgas restorānā Golden Garden. To šajās dienās publicējis Krievijas izdevums The Insider. Jubilārs ir Vladimirs Kumarins, kurš aizvadītā gadsimta deviņdesmitajos gados bijis deputāts, naftas biznesmenis un saukts arī par vietējās mafijas krusttēvu. Video redzamajās svinībās viņš atzīmēja 50 gadu jubileju. Vairākās epizodēs redzams arī Grigorijs Ļepss.

Svinībās blakus tieši jubilāra galdam sēž divi arī Latvijā zināmi cilvēki.

Viens no tiem ir Igors Ivanovs. Dažus gadus vēlāk viņš nonāca cietumā, jo tika apsūdzēts savas sievas slepkavībā. Otrs - Latvijas kriminālajās aprindās labi pazīstamais Ivans Haritonovs, kurš sēdējis cietumā par izpiešanu organizētā grupā. Savukārt Kumarinam šogad martā piesprieda 24 gadus cietumā par slepkavības un noziedzīgas grupas organizēšanu. Kamēr notika tiesa, viņš pusi no piespriestā soda  jau ir pavadījis aiz restēm.

Ļepss vairākkārt publiski iesaistījies Vladimira Putina atbalsta kampaņās pirms vēlēšanām, lai arī intervijās apgalvo, ka no politikas turoties pa gabalu. Uzstājies Krievijas karavīriem Sīrijā, publiski lepojies ar Putina un Krievijas rīcību Krimā.

2014. gadā pēc Krievijas agresijas Ukrainā Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV) melnajā sarakstā iekļāva māksliniekus Oļegu Gazmanovu, Josifu Kobzonu un Valēriju. Tas arī bija gads, kad Jūrmalā pēdējo reizi notika Jaunais vilnis. Šobrīd Dzintaros Krievijas mākslinieki atkal sākuši uzstāties aizvien biežāk, un jūlijā gaidāms arī Ļepsa koncerts. Rīkotāji SIA Bravo Events apgalvo, ka Lietuvā politiķi uz mūziķa rēķina veidojot priekšvēlēšanu kampaņu. Viņuprāt, sakaros ar mafiju vainotā Ļepsa koncerts Jūrmalā noteikti notiks. 

Latvijā ārvalstniekus melnajā sarakstā var iekļaut divi - ārlietu un iekšlietu - ministri. Iekšlietu ministrs to dara, reaģējot uz drošības dienestu sniegto informāciju. Viņa lēmumu iespējams pārsūdzēt tiesā. Ārlietu ministra aizliegums nav pārsūdzams. Grigorija Ļepsa gadījumā Edgars Rinkevičs uzskata, ka atbildība jāprasa no kolēģa Sanda Ģirģena. Iekšlietu ministrs savukārt apgalvo, ka sliktas ziņas par dziedātāju Ļepsa no drošības dienestiem neesot saņēmis. Savukārt Valsts drošības dienests raidījumam Nekā personīga apgalvoja, ka vispirms izvērtēs Lietuvas argumentāciju, tikai pēc tam lems par konkrētu rīcību.

Atšķirībā no Latvijas, Lietuvā jau divus gadus ir pieņemts Magņitska likums. Magņitskis bija Krievijas jurists, kurš mira cietumā pēc tam, kad bija izskaitļojis un atklājis, kā notikusi Krievijas valsts budžeta izzagšana. Likums šobrīd mūsu kaimiņiem ļauj aktīvāk vērsties pret netīrās naudas atmazgātājiem. Diskusijas par īpaša likuma nepieciešamību iepriekš sāka arī Latvijā, bet tās sastapās ar nepatiku no atsevišķiem politikas smagsvariem, un Saeima aprobežojās tikai ar īpašu lēmumu par 49 cilvēku iekļaušanu melnajā sarakstā. Tieslietu ministrs pieļauj iespēju, ka gadījums ar Ļepsu varētu kalpot par pamatu, lai vēlreiz mēģinātu Magņitska likumu pieņemt arī Latvijā.