Par prestižā apbalvojuma piešķiršanu D. Isākam tika paziņots ceturtdien Vīnē notiekošajā Pasaules laikrakstu kongresā un Pasaules redaktoru forumā. D. Isākam piešķirtā Zelta brīvības pildspalva ir jubilejas – pēc skaita piecdesmitā, vēsta aģentūra AFP.
”Šī balva ir lieliska iespēja palielināt starptautiskās sabiedrības aizvien pieaugošo satraukumu par Davita gadījumu un palielināt staptautisko spiedienu uz Eritrejas varas iestādēm, lai tās sniegtu vismaz informāciju par viņa veselības stāvokli un atrašanās vietu,” paziņoja asociācija.
Apbalvojums “salauzīs Eritrejas valdības mēģinājumus uzbūvēt klusēšanas sienu apkārt Davitam un visiem citiem cietumos esošajiem žurnālistiem”.
D. Isāks ieradās Zviedrijā 1987. gadā, laikā kad risinājās Eritrejas un Etiopijas karš, kas noveda pie Eritrejas neatkarības atzīšanas 1993. gadā. D. Isaks ieguva Zviedrijas pilsonību un 2001. gadā atgriezās Eritrejā, kur kļuva par vienu no laikraksta Setit līdzdibinātajiem.
Tomēr jau tajā pašā gadā Eritrejas valdība slēdz Setit un vēl vairākus citus valsts neatkarīgos preses izdevumus, sāka pilsonisko brīvību apspiešanu, kā arī apcietināja virkni žurnālistu, tostarp D. Isāku, informē WAN-IFRA.
Domājams, ka ar diabētu sirgstošais žurnālists atrodas bēdīgi slavenajā Eiraeiro cietumā netālu no Asmaras, par kuru zināms, ka daudzi tā cietumnieki miruši no vardarbības vai arī izdarījuši pašnāvības.
Organizācijas Reportieri bez robežām veidotajā preses brīvības indeksā Eritreja pēdējos gados atrodas vienā no pēdejām vietām, pat aiz tādām valstīm kā Ziemeļkoreja, Irāna un Mjanma.
Jāpiebilst, ka 2009. gadā Zviedrijas plašsaziņas līdzekļiem sniegtā intervijā Eritrejas presidents Isaiss Afeverki (Isaias Afewerki) paziņoja, ka D. Isaka dubultpilsonībai viņa acīs ir maza nozīme. “Mēs negrasāmies viņu tiesāt un negrasāmies viņu atbrīvot,” paziņoja I. Afeverki, piebilstot, ka “mēs zinām, kā tikt galā ar tādiem kā viņš”.