Trīsdesmit gadu pēc pasaules vēsturē postošākās kodolkatastrofas Černobiļas atomelektrostacijā (AES) virs avāriju izraisījušā ceturtā kodolreaktora, kas uzsprāga, joprojām slejas pēc katastrofas steigā uzbūvētais "pagaidu" pārsegs, kam vajadzēja kavēt radioaktīvā piesārņojuma nokļūšanu apkārtējā vidē. Tas jau sen ir savu laiku nokalpojis, tāpēc pārsegu nepieciešams nomainīt. Ir cerība, ka drīz virs nopostītā kodolreaktora tiks novietots jauns sarkofāgs. Tas gan nenozīmē, ka pārredzamā nākotnē piesārņotajā apkaimē varēs atgriezties cilvēki.
1986. gada 26. aprīlī neveiksmīga drošības pārbaude Černobiļas AES Ukrainas ziemeļos beidzās ar pārkarsuša kodolreaktora sprādzienu un ugunsgrēku, kā rezultātā gaisā tika izmests milzīgs radiācijas mākonis, kas ar vēju izplatījās ne tikai virs Ukrainas, Baltkrievijas un Krievijas teritorijas, bet sasniedza arī tūkstošiem kilometru tālo Norvēģiju. Tas bija pasaulē lielākais kodolnegadījums, kas radīja desmit reižu lielāku radioaktīvo piesārņojumu par 2011. gadā notikušo Fukušimas AES avāriju Japānā.
No tuvējās apkaimes nekavējoties tika evakuēti aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, no kuriem gandrīz 50 tūkstoši dzīvoja Pripjatas pilsētā, kas bija dibināta tikai 1970. gadā un tika radīta Černobiļas AES darbinieku un viņu ģimeņu izmitināšanai. Pripjata pārvērtusies par "spoku pilsētu", kurā vienīgie cilvēki ir tūristu grupas, kas ierodas, lai aplūkotu "iekonservēto" laiku. Tur bija devusies arī Diena.
Tiek lēsts, ka katastrofas seku likvidēšanas darbos tika iesaistīti aptuveni 600 tūkstoši cilvēku, kuri Černobiļā tika nogādāti no visas Padomju Savienības. No Latvijas seku likvidēšanas darbos piedalījās vairāk nekā 6000 cilvēku. Piecos mēnešos virs avarējušā kodolreaktora izbūvēja dzelzsbetona pārsegu. Ap Černobiļu 30 kilometru rādiusā tika izveidota slēgtā zona.
Lai aizstātu 1986. gadā uzcelto "pagaidu" pārsegu virs bojātā kodolreaktora, 2010. gadā sākās darbs pie gigantiska sarkofāga, kam vismaz simts gadu vajadzēs aizsargāt apkārtējo vidi no kodolpiesārņojuma izmešiem.
Sarkofāgs, kas atgādina milzīgu dirižabļu angāru, būs 108 metrus augsts, 250 metru plats un 150 metru garš, zem tā varētu novietot ASV Brīvības statuju un Londonas Vemblija stadionu.
Pirms tam sarkofāgā tiks uzstādītas attālināti vadāmas tehnoloģijas, ar kurām varēs droši nojaukt pašreizējo kodolreaktora aizsargapvalku un izvākt no tā bīstamos kodolatkritumus. Pagaidām vēl nav izbūvēta kodolatkritumu glabātuve, kurā izvietotu arī izlietoto kodoldegvielu no trim pārējiem Černobiļas AES kodolreaktoriem. Šim mērķim nepieciešami vēl 100 miljoni eiro, kurus cer iegūt no starptautiskajiem donoriem.
Diemžēl sarkofāgs nebūs brīnumnūjiņa, kas palīdzēs atdzīvināt Černobiļas AES apkaimi. "Černobiļas katastrofa izraisīja neatgriežamus vides postījumus, ko varēs just vēl tūkstošiem gadu," teikts vides organizācijas Greenpeacešogad publicētajā ziņojumā par Černobiļu. "Nekad cilvēces vēsturē vienā kodolnegadījumā apkārtējā vidē nav izmests tik liels daudzums ilgi pastāvošu radioaktīvo izotopu."
Visu žurnālista Ulda Ķezbera rakstu 30 gadu pēc avārijas Černobiļas AES būs sarkofāgs lasiet otrdienas, 26.aprīļa, laikrakstā Diena!