Kritiķu slavētā, ar Zelta globusu godalgotā un Oskara balvām vairākās kategorijās nominētā filma stāsta par 1979. gadā pēc Irānas Islāma revolūcijas Centrālās izlūkošanas pārvaldes (CIP) veiktu pārdrošu operāciju, lai izglābtu un izvestu no Irānas sešus amerikāņu diplomātus. Taču filmas veidotāji daudzviet atkāpušies no reālajiem notikumiem.
Piemēram, spriedzes kulminācijas ainā, kurā irāņu militāristi pa skrejceļu dzenas pakaļ lidmašīnai ar diplomātiem, draudot apturēt pacelšanos. Taču patiesībā šādi dramatiski notikumi nenotika. Filmā arī ir krietni noplicināta Kanādas loma, sniedzot patvērumu un palīdzot aizbēgt sešiem amerikāņu diplomātiem, kuriem izdevās izbēgt no ASV vēstniecības, kad to ieņēma irāņi, sagrābjot gūstā pārējos 52 vēstniecības darbiniekus.
Filmā diplomātu glābšanas operācija lielā mērā atainota kā Afleka atveidotā CIP aģenta Tonija Mendesa sasniegums. Viens no sešiem iesaistītajiem diplomātiem Marks Lijeks aģentūrai AFP atzina, ka filmas veidotāji ir mazliet pamainījuši faktus, lai radītu daudz aizraujošāku stāstu. "Es saprotu, ka bija nepieciešams dramatizēt faktus, lai radītu spriedzes filmas atmosfēru. Šī filma ir par Toniju, par mazu daļu no visa. Es domāju, ka bez dramatizēšanas nebūtu iespējams uztaisīt filmu," sacīja Lijeks.
Viņš norādīja uz diplomātu lidmašīnas dramatizēto izlidošanas ainu no Teherānas, taču atzina, ka tā piedien stāstam. "Es apzinos, un mani satrauc, ka daļa skatītāju šo filmu uzskatīs par faktoloģisku patiesību. Taču Afleks un rakstnieks nav atbildīgi par mūsu nespēju mācīt vēsturi," piebilda Lijeks.
Arī Kanādas loma krīzē bija krietni nozīmīgāka, nekā atainots filmā. Saskaņā ar filmā atainotajiem notikumiem seši amerikāņu diplomāti pēc izbēgšanas no vēstniecības patvērās Kanādas vēstnieka Teherānā Kena Teilora rezidencē. Patiesībā diplomāti tika sadalīti divās grupās un daļa dzīvoja pie Teilora, bet pārējie pie cita Kanādas diplomāta.
77 gadus vecais Teilors Kanādas medijiem sacīja, ka kopumā filma viņam patikusi, kaut arī dažas vietas rada pārdomas par vēstures faktu interpretāciju. "Filma ir aizraujoša, noderīga un uzņemta īstajā laikā," Teilors sacīja laikrakstam Toronto Star. "Taču Kanāda vienkārši nestāvēja malā, vērojot, kā risinās notikumi. CIP bija otršķirīgs partneris," sacīja Teilors.
Tikmēr Irāna paziņojusi, ka tā plāno uzņemt savu versiju par amerikāņu ķīlnieku krīzi Irānas 1979.gada islāma revolūcijas laikā. Irānas aktieris un kinorežisors Ataolla Salmanians saņēmis amatpersonu apstiprinājumu filmas Setad Moshtarak (Ģenerālštābs) uzņemšanai.
Pēc Salmaniana sacītā, filmā tiks stāstīts par 20 amerikāņu ķīlniekiem - 13 sievietēm un septiņiem afroamerikāņiem -, kurus irāņi atbrīvoja drīz pēc sagūstīšanas. "Filmā stāstīts par 20 amerikāņu ķīlniekiem, ko irāņu revolucionāri atdeva ASV vēstniecībai revolūcijas sākumā," turpina režisors. "Šī filma ir laba atbilde tādiem sagrozījumiem kā Argo."