Grēnings, kurš bija viens no sargiem Aušvicas nāves nometnē, tiesnešiem atzinis: "Nav šaubu, ka es dalu morālo vainu [par Aušvicā nogalinātajiem cilvēkiem]. Es lūdzu piedošanu." Grēnings, kura pienākumu lokā ietilpa arī nometnē ieslodzītajiem konfiscēto vērstlietu un naudas uzskaitīšana (tāpēc arī vācu mediji viņam piešķīra iesauku Aušvicas grāmatvedis), neslēpa, ka labi apzinājies nometnē notiekošo, proti, cilvēku nogalināšanu gāzes kamerās. Tomēr Grēnings uzsver, ka personīgi nebija tieši iesaistīts nogalināšanā, tāpēc nebūtu tiesājams par slepkavībām klasiskajā izpratnē.Tiesas procesam aktīvi līdzi seko arī dzīvi palikušie Aušvicā kādreiz ieslodzītie. "Es ceru [no tiesas] dzirdēt atzinumu, ka arī slepkavošanas mašinērijas atbalstīšana ir noziegums. Tādējādi nākotnē neviens nevarētu pastrādāt ko līdzīgu un pēc tam censties apgalvot, ka ir bez vainas," aģentūrai Reuters pauda Hedija Boma, bijusī Aušvicas ieslodzītā.Kopumā laikā, kad Grēnings bija sargs Aušvicā, nometnē gāzes kamerās nogalināti aptuveni 300 tūkstoši no Ungārijas ievesto ebreju. Apsūdzības pret viņu izvirzītas jau pagājušā gada astoņdesmitajos gados, taču vēlāk tika atsauktas pierādījumu trūkuma dēļ. Taču pēc izmaiņām likumdošanā prokurori Grēningu var apsūdzēt, balstoties tikai uz faktu, ka viņš strādājis koncentrācijas nometnē.
Aušvicas grāmatvedis tiesā atzīst morālu vainu masu slepkavības atbalstīšanā
Vācijā sākusies, visticamāk, viena no pēdējām šāda veida tiesas prāvām, kurā uz apsūdzēto sola sēž par nacistu režīma laikā pastrādātiem noziegumiem pret cilvēci apsūdzēta persona. 93 gadus vecais Oskars Grēnings, kuru dēvē arī par Aušvicas grāmatvedi, otrdien tiesā atzinis, ka ir "morāli līdzvainīgs" viņam izvirzītajā apsūdzībā - masu slepkavības atbalstīšanā, un lūdzis piedošanu, vēsta The Telegraph.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.