ASV bāzētā organizācija paziņoja, ka Turcijas "uzbrukums" kritiskajai žurnālistikai pastiprinājies kopš neveiksmīgā mēģinājuma gāzt prezidentu Redžepu Tajipu Erdoanu, bet tas sācies jau pirms vairākiem gadiem, pastiprinoties kopš 2014.gada.
HRW norādīja, ka tās aptaujātie žurnālisti runāja par smacējošo atmosfēru viņu sfērā, kā arī to, ka strauji samazinās iespējas ziņot par valdībai nepatīkamām tēmām.
Turcijas varasiestādes vēl nav komentējušas HRW ziņojumu.
Ankara norāda, ka tā neapspriež presi vai žurnālistus, sakot, ka ar preses brīvību Turcijā problēmu nav.
Kopš jūlija vidus Turcijā slēgti 140 mediji un 29 izdevniecības, bez darba atstājot 2500 žurnālistus un mediju darbiniekus, norādīja HRW.
Pēc neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma Turcijā tika ieviests ārkārtas stāvoklis, kura ietvaros pieņemti stingri noteikumi, kas ļāvuši vērsties pret medijiem.
Oktobrī ārkārtas stāvoklis tika pagarināts par trīs mēnešiem.
Viens no atbilstoši ārkārtas stāvoklim pieņemtajiem dekrētiem lika slēgt 131 mediju par saistību ar puča organizēšanā apsūdzēto islāma garīdznieku Fetullu Gilenu, kurš izvirzītās apsūdzības kategoriski noraida.
HRW norādīja, ka Ankaras īstenotā mediju apspiešana ir vērsta ne tikai pret tiem, kas vainoti par saistību ar pučistiem, bet arī pret kurdu medijiem un neatkarīgajiem medijiem, kas kritiski noskaņoti pret valdību.
Ankara slēgusi šādus medijus, praktiski "iznīcinot visus medijus, kurus izmanto Turcijas kurdu minoritāte".
HRW arī vainoja valdību par krimināltiesu sistēmas izmantošanu pret medijiem, par piemēru minot oktobrī aizturētos 12 opozīcijas laikraksta Cumhuriyet vadošos darbiniekus, tostarp galveno redaktoru.
Viņi tiek apsūdzēti par noziegumiem, kas pastrādāti Gilena sekotāju un kurdu kaujinieku labā.
Organizācija arī vērsa uzmanību uz fiziskiem uzbrukumiem žurnālistiem, valdības iejaukšanos mediju redakcionālajā neatkarībā, spiežot tos atlaist kritiski noskaņotus žurnālistus.
"148 žurnālistu un mediju darbinieku turēšana ieslodzījumā un 169 mediju un publicēšanas vietu slēgšana ārkārtas stāvokļa ietvaros liecina, ka Turcija apzināti neņem vērā demokrātijai centrālos cilvēktiesību un likuma varas pamatprincipus," paziņoja HRW Eiropas un Vidusāzijas nodaļas direktors Hjū Viljamsons.
HRW runāja ar žurnālistiem, redaktoriem, juristu un preses brīvības aktīvistiem, kā arī izskatīja tiesu dokumentus, kas attiecas uz žurnālistu un mediju darbinieku tiesāšanu un ieslodzīšanu.
Portāls Diena.lv jau vēstīja, ka organizācija Reportieri bez robežām (Reporters sans frontieres - RSF) šonedēļ paziņoja, ka Turcija kļūst par pasaules "rekordisti" žurnālistu ieslodzīšanā.