Nībergs norādīja, ka viņš pamet uzņēmumu pēc tam, kad publiskots ziņojums, kurā izvērtētas kompānijas aktivitātes Uzbekistānā.
Šajā ziņojumā gan nav rasti pieradījumi iepriekš izskanējušajām apsūdzībām, ka TeliaSonera 2007.gadā piekukuļojusi Uzbekistānas režīmam tuvu stāvošu sievieti, lai iegūtu trešās paaudzes (3G) mobilo sakaru licenci.
Nībergs paudis atvieglojumu, ka izmeklēšana, ko veicis advokātu birojs Mannheimer Swartling, nav konstatējusi "pierādījumus, kas apstiprinātu apsūdzības, ka TeliaSonera veikusi kukuļdošanu vai piedalījusies naudas atmazgāšanā."
Taču šajā izmeklēšanā pausta nopietna kritika par nepilnībām investīciju procesā, un birojs vēsta, ka nav veikti pietiekami pasākumi, lai izmeklētu TeliaSonera vietējos partnerus Uzbekistānā.
TeliaSonera pērnā gada oktobrī uzsāka izmeklēšanu pēc tam, kad Zviedrijas analītiskā programma Uppdrag Granskning izteica apsūdzības par kompānijas darbībām Uzbekistānā. Izmeklēšana vēlāk tika paplašināta, lai iekļautu vēl nesenākas investīcijas.
Kompānija piektdien paziņoja, ka pēc Nīberga atkāpšanās par tās vadītāju tiks iecelts Pērs Ārne Blumkvists.
TeliaSonera izveidota 2002.gada decembrī, kad tika apvienoti Zviedrijas uzņēmums Telia un Somijas Sonera.
Uzņēmums darbojas arī Baltijā. Latvijā TeliaSonera pieder 49% Lattelecom un tieši un netieši nedaudz virs 60% no Latvijas Mobilā Telefona(LMT). LMT finanšu rādītājus konsolidē TeliaSonera koncerna pārskatos.
Lattelecom sabiedrisko attiecību projektu vadītāja Līga Bite sarunā ar biznesa portālu Nozare.lv teica, ka sakarā ar notikumiem Zviedrijā uzņēmums, kā vienmēr, lietas, kas skar tā īpašniekus, nekomentēs. To pašu ar sacīja LMT preses sekretāre Elīna Lidere.