A kam tagad viegli…

Taču šogad miljonāri pulcēsies daudz drūmākā gaisotnē, jo arī Krievijas ekonomikai pienākuši grūti laiki. Tas jau redzams Maskavas ielās: _Gucci _un _Versace _veikalos ieklīst tikai retais, greznākie naktsklubi kļuvuši mazāk izvēlīgi un ielaiž pieticīgāk ģērbtus apmeklētājus, kas agrāk nebūtu tikuši tālāk par kluba slieksni. Uz laikraksta The _Daily Telegraph _jautājumu, kur palikuši visi klienti, kāda Maskavas naktskluba īpašnieks atbild: "Viņi sēž mājās, dzer lētu šņabi un domā par pašnāvību." 1998.gada finanšu krīze visvairāk ietekmēja Krievijas trūcīgos iedzīvotājus un vidusšķiru, kas rubļa devalvācijas dēļ zaudēja savus ietaupījumus. Taču šoreiz "grūtībās" nonākuši arī bagātnieki, kas pēdējos gados bija pieraduši pie greznas dzīves. Saskaņā ar žurnāla _Forbes _datiem gada sākumā Maskava bija pasaules miljardieru galvaspilsēta, jo miljardieru skaita ziņā apsteidza gan Ņujorku, gan Londonu. _Forbes _aprēķini liecināja, ka 100 krievu miljardieriem kopā pieder 522 miljardus dolāru vērta bagātība. Viņi nežēloja naudu, lai iegādātos dārgas jahtas, mājas Francijā un Spānijā, kā arī slavenus Anglijas futbola klubus. Taču tagad Krievijas miljardieru dzīrēm pienākušas beigas. Krievijas akciju tirgus šogad sarucis aptuveni par 70%; tas skaidrojams gan ar pasaules ekonomikas problēmām, gan ar rietumu negatīvo reakciju uz Krievijas uzbrukumu Gruzijai. Pasaules tirgū samazinās pieprasījums pēc naftas, alumīnija, niķeļa un citām izejvielām, kas bija daudzu Krievijas miljardieru bagātības pamatā. Saskaņā ar aģentūras_ Bloomberg_ aprēķiniem bagātāko krievu zaudējumi kopš krīzes sākuma sasnieguši 230 miljardus dolāru. Slavenākais krievu bagātnieks futbola kluba _Chelsea_ īpašnieks Romāns Abramovičs zaudējis 20,3 miljardus, "alumīnija karalis" Oļegs Deripaska šķīries no 16 miljardiem dolāru, Severstaļ īpašnieks Aleksejs Mordašovs zaudējis 19,2 miljardus, viens no Londonas futbola kluba Arsenal īpašniekiem miljardieris Ališers Usmanovs kļuvis par 11,7 miljardiem trūcīgāks. _LUKoil _priekšnieka Vagita Aļekperova bagātība sarukusi no 19,5 līdz 7,2 miljardiem dolāru. Tomēr lielākais zaudētājs ir Novoļipeckas tērauda magnāts Vladimirs Ļisins, kurš šķīries no 22 miljardiem dolāru. Alumīnija karaļa nedienas Oligarhi apgalvo, ka šādi zaudējumi ir tikai uz papīra, jo akciju tirgus ar laiku varētu atgūties. Taču pašlaik krievu miljardieri riskē zaudēt arī vērtīgas akciju paketes, no kurām atkarīga viņu bagātība. Deripaska jau bija spiests atbrīvoties no savas daļas Kanādas automašīnu rezerves daļu uzņēmumā Magna un Vācijas celtniecības uzņēmumā Hochtief, tomēr viņam izdevās paturēt savu daļu Austrijas celtniecības firmā _Strabag._ Deripaska par katru cenu vēlas paturēt savā kontrolē Krievijas uzņēmumu _RUSAL,_ kas ir lielākais alumīnija ražotājs pasaulē. Taču viņam jārēķinās ar Kremļa vēlmēm, jo Kremlis varētu izmantot šo krīzi, lai atgūtu valsts īpašumā ienesīgākos Krievijas uzņēmumus. Borisa Jeļcina valdīšanas laikā šie uzņēmumi par sviestmaizes cenu tika iztirgoti oligarhiem, kam bija izdevies nodibināt labas attiecības ar Kremli. 40 gadu vecais Deripaska ir spilgts šādas izveicības piemērs. Viņš ir precējies ar Poļinu Jumaševu, kuras tēvs Valentīns Jumaševs bija Jeļcina administrācijas priekšnieks. Deripaska ieguva RUSAL, autobūves uzņēmuma GAZ un citu uzņēmumu akcijas, kas viņam nodrošināja lielu peļņu. Taču viņa biznesa modelis bija balstīts uz naudas aizņemšanos, jo Deripaska aizņēmās naudu rietumu bankās, lai paplašinātu savu biznesa impēriju. Apmaiņā pret kredītiem viņš ieķīlāja savu uzņēmumu akcijas, bet tagad, kad akciju vērtība strauji kritusies, rietumu bankas pieprasa atdot parādus. Līdzīgas problēmas skārušas arī citus Krievijas uzņēmumus. Krievijas Centrālā banka vēsta, ka līdz nākamā gada beigām Krievijas uzņēmumiem jāatdod 160 miljardus dolāru lieli aizņēmumi. Pretējā gadījumā krievu miljardieri būs spiesti atbrīvoties no savām akcijām. Pēc ekspertu domām, šāds scenārijs nozīmētu, ka Krievijas akciju tirgus sabruktu kā kāršu namiņš.Iznīcināt oligarhus kā šķiru Krievijas premjers Vladimirs Putins apņēmies nepieļaut vērtīgāko Krievijas uzņēmumu nonākšanu ārzemnieku rokās, tāpēc solījis palīdzēt uzņēmumiem, kas nonākuši grūtībās. Taču visiem naudas nepietiks, tāpēc Krievijas miljardieri spiesti drūzmēties pie Kremļa durvīm, lai mēģinātu izlūgties Putina palīdzību. Naftas un gāzes cenu kāpuma izraisītā uzplaukuma laikā Kremlim izdevās uzkrāt vairāk nekā 500 miljardu dolāru lielas stratēģiskās rezerves, no tām aptuveni 50 miljardus varētu atvēlēt grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai. "Gaidāma asa politiskā cīņa par to, kas saņems palīdzību no valdības rezervēm. Valdība izlems, kuriem izdosies izdzīvot un kuriem ne," aģentūrai Reuters stāsta analītiķis Pīters Būns. Putins jau sen gaidīja šo brīdi, lai izrēķinātos ar oligarhiem, kurus viņš savulaik draudēja "iznīcināt kā šķiru". Daži, piemēram, Boriss Berezovskis un Vladimirs Gusinskis, bija spiesti doties trimdā, bet nepaklausīgais Mihails Hodorkovskis, kurš neņēma vērā Putina brīdinājumus, tika ieslodzīts Sibīrijas cietumā. Tādi oligarhi kā Abramovičs un Deripaska nolēma saglabāt labas attiecības ar Putinu, bet tas nenozīmē, ka Putins būtu atteicies no vēlmes pārņemt savā kontrolē viņu īpašumus. "Tagad ir palicis tikai viens īsts oligarhs — valsts," sarunā ar _Bloomberg _secina Maskavas analītiķis Kriss Vīfers. VCIOM sabiedriskās domas aptauja liecina, ka 58% krievu atbalsta lielo uzņēmumu nacionalizāciju. Putins gan solījis, ka "valsts lomas palielināšana ekonomikā būs īslaicīga". Arī viņa vietnieks Igors Šuvalovs atzinis, ka "valsts ir sliktākais iespējamais pārvaldnieks". Tomēr oligarhi nevar gulēt mierīgi, jo cīņā par resursu pārvaldi viņiem jākonkurē ar Putina vadīto čekistu komandu, kas kontrolē valsts īpašumā esošos uzņēmumus. Deripaska savulaik intervijā The Financial Times atzinis, ka nemēģinātu pretoties, ja valsts nolemtu pārņemt savā kontrolē _RUSAL_ akcijas. "Ja valsts teiks, ka jāatdod, mēs atdosim. Es nenošķiru sevi no valsts. Man nav citu interešu."Miljardieru grūtā dzīve Liela daļa krievu priecājas par oligarhu neveiksmēm, jo uzskata, ka pie bagātības viņi tikuši ar negodīgiem paņēmieniem. Viens no bagātniekiem Aleksandrs Ļebedevs, kuram pieder 30% lidsabiedrības Aeroflot akciju, laikrakstam The Guardian stāsta: "Manu akciju vērtība bija miljards dolāru. Tagad tā ir 300 miljoni dolāru. Un kas par to? Manu dzīvi tas īpaši neietekmē." Ļebedevs kritiski izsakās par citu oligarhu dzīvesveidu: "Viņi nelasa grāmatas. Viņi neiet uz izstādēm. Viņi domā, ka vienīgais veids, kā atstāt iespaidu uz cilvēkiem, ir nopirkt jahtu." Milzīgu jahtu, briljantiem rotātu Mercedes automašīnu un citu greznumlietu iegādei krievu bagātnieki turpmāk varēs atvēlēt daudz mazāk naudas. Tās ir sliktas ziņas luksuspreču ražotājiem, jo šajā nozarē Maskava ar piecu miljardu dolāru apgrozījumu bija kļuvusi par lielāku tirgu nekā Ņujorka. Taču lielākā daļa Krievijas iedzīvotāju var tikai sapņot par miljardieru "grūto dzīvi". Vidējā alga Krievijā pirms nodokļu nomaksas ir 362 lati, vidējā pensija — 92 lati. Maskavā sabiedriskā transporta šoferis saņem aptuveni 590—730 latu mēnesī, bet Maskava ir viena no dārgākajām pilsētām pasaulē. Krievijas pētnieks Māršals Goldmans sarunā ar The Guardian secina, ka ekonomikas krīze daudz vairāk varētu skart vienkāršo tautu, nevis miljardierus. "Ja man ir desmit miljardu dolāru vērts īpašums, kura vērtība sarukusi līdz vienam miljardam, tas vēl nenozīmē, ka rītdien es stāvēšu rindā pie zupas virtuves. Oligarhi tik un tā būs gana bagāti. Mums jāskatās, kā tas viss ietekmēs strādniekus un trūcīgos iedzīvotājus.