«Mani ļoti satrauc, ka es no visas pasaules saņemu vēstules, kurās teikts, ka Breivīks aizvien plašākā cilvēku lokā tiek uzskatīts par kulta personību,» G. Lipestads raksta savos memuāros, kuri pagājušajā nedēļā nonāca grāmatnīcu plauktos Norvēģijā. «Kad es redzu attēlus no Krievijas, Savienotajām Valstīm, Lielbritānijas, Vācijas, Grieķijas, Zviedrijas un citām valstīm, kurās viņam ir atbalstītāji, es saprotu, ka Breivīks neapšaubāmi kļūst par paraugu, kas var ietekmēt citu cilvēku domas, priekšstatus un plānus. Bet tas var beigties ar jaunu cilvēku pārveidošanu par teroristiem un likumnepaklausīgiem pilsoņiem.»
Viņaprāt, vislabākais ierocis galēji labējā ekstrēmisma apkarošanai ir atvērts dialogs, nevis šādu uzskatu cilvēku apklusināšana. «Risinājums nav ieviest aizliegumu, bet attīstīt pretargumentus, kuri ir tik spēcīgi, ka ekstrēmisma idejas tiek sasistas lupatu lēveros,» advokāts raksta savā grāmatā Ko mēs pārstāvam.
Tāpēc G. Lipestads aizstāv A. B. Breivīkam piešķirtās tiesības arī no cietuma kameras sazināties ar ārpasauli, tostarp - galēji labēji noskaņotiem cilvēkiem.
A. B. Breivīks 2011. gada 22. jūlijā sarīkoja uzbrukumus Oslo centrā un Ūteijas salā un nogalināja 77 cilvēkus. Pērn viņam tika piespriests 21 gads cietumā. Tomēr maz ticams, ka vīrietis vēl kādreiz izkļūs brīvībā.
