"Viņi arvien vairāk uzvedās kā "krusttēvi", nevis "valdība, kas gaida uz nākšanu pie varas"," ziņojumā norāda eksperti.
Talibi ir ne tik vien saistīti ar narkomafiju, bet arī ar dabas resursu nelegālo ieguvi, tādējādi laupot daļu ienākumu, kas likumīgi pienāktos centrālajai valdībai.
Talibi kontrolē lazurīta raktuves Badahšānas provincē. Nemiernieki tur ik gadu no kalnračiem pieprasa aptuveni miljonu dolāru, teikts ziņojumā.
Turklāt nemiernieki ik gadu izspiešanas ceļā iegūst 240 000 līdz 360 000 dolāru no smago automašīnu šoferiem, kas transportē lazurītu no šī pārsvarā tadžiku apdzīvotā apvidus.
Talibi saņem divas trešdaļas no Paktīkas provinces hromīta raktuvju peļņas un no Džagdalakas rubīna raktuvēm - 16 miljonus dolāru gadā.
Izpirkuma maksās par ķīlnieku atbrīvošanu talibi ik gadu saņem 16 miljonus dolāru, norāda ziņojuma autori, uzsverot, ka kopš 2005.gada ķīlnieku nolaupīšanas gadījumi ir kļuvuši biežāki.
Tas, ka nostiprinājušās saites starp talibiem un organizēto noziedzību, izlīguma procesu padarīs vēl sarežģītāku, jo ekonomiskie stimuli, kas varētu motivēt nemierniekus, kļūst vājāki.
Ziņojuma autori ierosina ANO Drošības padomei vērst sankcijas pret talibu noziedzīgajiem sakariem.