Kad janvārī teroristi uzbruka satīras žurnāla Charlie Hebdo redakcijai un nogalināja 17 cilvēkus un novembrī islāmisti Parīzē nogalināja 130 cilvēkus, Je suis Charlie un Je suis Paris kļuva par simbolu spējai vienoties, izrādīt solidaritāti un palīdzēt. Eiropas un G20 valstu politiķi uzreiz apsolīja solidaritāti un palīdzību. Par asiņainu terora aktu upuriem kļuva arī Turcija un Krievija. Radās cerības par plašas starptautiskās koalīcijas izveidi cīņai pret islāmistu kustību Islāma valsts (IV).
Taču karš Sīrijā turpinās, jo bez cīņas pret IV ASV, Krievijai, Saūda Arābijai, Irānai, Francijai un Turcijai - katrai ir savi mērķi un intereses šajā reģionā. To dramatiski nodemonstrēja arī incidents ar Krievijas bumbvedēju Su-24, ko notrieca Turcijas gaisa spēku lidmašīna. Tas parādīja arī šķeltniecisko lomu, ko pasaulē turpina spēlēt Krievija ar prezidentu Vladimiru Putinu priekšgalā. Krievija turpināja visur saskatīt Rietumu sazvērnieciskos draudus savai eksistencei un vēl vairāk norobežojās no Rietumiem, ieviešot preču un pārtikas importa aizliegumu un lieloties ar bruņoto spēku modernizāciju. Kremļa mediji pārspēja paši sevi propagandas daiļrunībā, uzburot tādu ainu, kura liecināja, ka to auditorija dzīvo kādā citā - paralēlā - realitātē.
Par simbolu bēgļu straumēm, kas pārplūdināja Eiropu, kļuva Vidusjūrā noslīkušā puisēna Alana Kurdi foto. Vienlaikus migrantu krīze kļuva par galēji labējo un populistu lielo iespēju.
Globālais terorisms turpināja asiņaino "uzvaras gājienu" arī 2015. gadā
Militārie konflikti un varas vakuums vairākās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs arī šogad veicināja teroristu asinsdarbus pasaulē. Tendences liecina, ka 2015. gadā terorisma upuru skaits varētu būt līdzīgs kā 2014. gadā, kad terora aktos dzīvība tika laupīta 32 658 cilvēkiem, vai pat lielāks.
Vairākums terora aktu notikuši Āfrikā un Tuvajos Austrumos, bet terorisma visvairāk skarto valstu piecnieks jau kuru gadu bija nemainīgs - Irāka, Afganistāna, Nigērija, Pakistāna un Sīrija. Kopš 1. janvāra bijuši vismaz 15 gadījumi, kad teroristu uzbrukumos kādā valstī diennakts laikā nogalināti vismaz simts cilvēki (2014. gadā - 26 gadījumi). Tajā pašā laikā regulāri notikuši teroristiski uzbrukumi, kuros miris vismaz viens cilvēks.
Pastiprinoties rietumvalstu, Krievijas un arābu valstu militārajiem triecieniem pašlaik ietekmīgākās teroristiskās organizācijas Islāma valsts (IV) pozīcijām Sīrijā un Irākā, IV sekotāji, kuru vidū ir arī tūkstošiem rietumvalstu pilsoņu, arvien biežāk mēģina sarīkot uzbrukumus ārpus Sīrijas un Irākas.
2015. gada nāvējošākais teroristu uzbrukums notika 31. oktobrī debesīs virs Sīnāja pussalas Ēģiptē, kad eksplodēja Krievijas aviokompānijai piederošā pasažieru lidmašīnā ievietota bumba, kas nogalināja visus 224 uz borta esošos cilvēkus. Atbildību par terora aktu uzņēmies IV atzars Sīnājā. Izskanējusi arī sazvērestības teorija, ka lidmašīnas katastrofu sarīkojuši krievu specdienesti, lai Kremlim būtu attaisnojums gaisa uzlidojumiem Sīrijā.
Teroristu iekārojamākie mērķi ir Rietumeiropa, Savienotās Valstis, Kanāda un Austrālija, jo pat samērā nelieli uzbrukumi tur izpelnās daudz plašāku pasaules mediju uzmanību nekā asiņaini terora akti ar desmitiem un simtiem upuru citviet pasaulē.
Piemēram, janvāra sākumā Nigērijas ziemeļaustrumu pilsētā Bagā un tās apkaimē vismaz 150 cilvēku tika nogalināti slaktiņos, kurus sarīkoja islāma radikāļu grupējums Boko Haram, bet pasaules mediji tiem pievērsa daudz mazāku uzmanību nekā tajā pašā laikā notikušajiem islāmistu uzbrukumiem Parīzē, kuros dzīvību zaudēja 17 cilvēku.
Eiropa šogad piedzīvoja nāvējošākos teroristu uzbrukumus pēdējās desmitgades laikā. Vismaz astoņi IV sekotāji (visi - Francijas un Beļģijas pilsoņi), bruņojušies ar šaujamieročiem un apjozuši jostas ar sprāgstvielām, 13. novembrī sarīkoja uzbrukumu sēriju Parīzes centrā, nogalinot 130 un ievainojot 368 cilvēkus.
Tik asiņainus terora aktus Eiropa nebija pieredzējusi kopš 2004. gada sprādzienu sērijas Madrides pasažieru vilcienos (191 bojāgājušais un 2050 ievainoto) un eksplozijām Londonas sabiedriskajā transportā 2005. gadā (52 mirušie un 700 ievainoto).
Terorisma radītie draudi piespieduši Eiropas valstu valdības pastiprināt drošības pasākumus, bet Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis vienojušās veicināt izlūkdienestu sadarbību, lai nepieļautu jaunus uzbrukumus, un apmainīties ar datiem par aviopasažieriem.
Rūgtā patiesība ir tāda, ka gandrīz visi šogad Eiropā notikušo terora aktu veicēji un cilvēki, kas aizturēti saistībā ar jaunu uzbrukumu plānošanu, ir pārsvarā Rietumeiropas valstu pilsoņi, no kuriem daudzi piedalījušies teroristu sagatavošanas nometnēs ārvalstīs.
Migrantu krīze nopietni pārbaudīja Eiropas vienotību
Miljons migrantu un patvēruma meklētāju no Sīrijas, Āfrikas un Dienvidāzijas šogad ieradās Eiropā, izraisot lielāko migrantu krīzi kopš Otrā pasaules kara. Eiropiešu nespēja un nevēlēšanās rīkoties, lai kopīgi risinātu ārkārtas situāciju, noveda pie atsevišķu valstu norobežošanās, bet galēji labēji un populistiski spēki izmantoja sabiedrībā pieaugošo neiecietību pret iebraucējiem.
Starptautiskā Migrācijas organizācija šomēnes paziņoja, ka migrantu un patvēruma meklētāju, kas kopš 1. janvāra ieradušies Eiropā, skaits pārsniedzis miljonu. Vairāk nekā 970 tūkstoši Eiropā nokļuvuši, pārpildītos un tāliem kuģojumiem nepiemērotos peldlīdzekļos šķērsojot Vidusjūru un Egejas jūru. Bīstamā kuģojuma laikā šogad noslīkuši vismaz 3695 migranti, kas ir par 400 vairāk nekā pērn.
Vairākumā gadījumu migrantu pirmais galamērķis bija Dienvideiropas valstis Grieķija (821 tūkstotis) un Itālija (150 tūkstoši). Saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) noteikumiem migrantiem jālūdz patvērums pirmajā ES dalībvalstī, kuras robežu tie ir šķērsojuši. Tomēr vairākums no viņiem devās tālāk, lai nokļūtu iebraucējiem draudzīgākās Rietumeiropas un Ziemeļeiropas valstīs.
Nozīmīgs pavērsiens bija Vācijas kancleres Angelas Merkeles paziņojums, ka viņas valsts uzņems ikvienu patvēruma meklētāju no pilsoņkara un terorisma plosītās Sīrijas. Atsevišķu Eiropas valstu līderi vēlāk to izmantoja, lai vainotu Vāciju un personīgi Merkeli migrantu krīzes izraisīšanā. Neraugoties uz aizvien pieaugošo Vācijas sabiedrības neapmierinātību, Merkele uzstāj, ka viņas lēmums bijis pareizs.
Migrantu krīze ir nopietns pārbaudījums ES vienotībai, un pagaidām 28 valstu bloks nav nodemonstrējis, ka spēj kopīgi stāties pretī šim izaicinājumam. Sevišķi spilgti izgaismojušās Rietumeiropas un Austrumeiropas valstu domstarpības. Pēc tam, kad ES vadība nāca klajā ar plānu, kas paredz pārvietot daļu no Grieķijā un Itālijā nonākušajiem migrantiem uz pārējām dalībvalstīm, tieši austrumeiropieši visskaļāk iestājās pret šo ieceri.
ES solidaritāti neveicināja arī atsevišķu valstu lēmums atjaunot robežkontroli un izbūvēt robežžogus uz savienības iekšējām robežām, tādējādi apdraudot vienu no ES lielākajiem sasniegumiem - pārvietošanās brīvību.
Galēji labējie spēki uz migrantu krīzes rēķina audzējuši politisko kapitālu, baidot vēlētājus ar šausmu stāstiem par iebraucēju apdraudēto Eiropas identitāti un mudinot likvidēt Šengenas zonu. Tādējādi tie tīši vai netīši kļuva par Kremļa ieroci informatīvajā karā pret "grimstošo" Eiropu.