Aktualitāte - globalizācijas alternatīvais modelis

Sadarbības stiprināšanaBRICS valstu - Brazīlijas, Krievijas, Indijas, Ķīnas un Dienvidāfrikas - līderu tikšanās laikā tika pieņemta Ufas deklarācija, kā arī apstiprināta virkne citu dokumentu, tajā skaitā ekonomiskās partnerības stratēģija laika posmam līdz 2020.gadam. Tajā īpašs uzsvars likts uz faktu, ka pēdējos piecos gados BRICS valstu savstarpējās tirdzniecības apjomi pieauguši par 70%, līdz gandrīz 300 miljardiem ASV dolāru (272,11 miljardiem eiro) gadā, un ka potenciāls šajā virzienā ir "gandrīz neierobežots". Turklāt Krievija kā BRICS prezidējošā valsts ierosināja ap 50 dažādu jaunu iniciatīvu, tajā skaitā par enerģētiskās asociācijas, starptautiska enerģētisko pētījuma centra un BRICS metālrūpnieku savienības izveidi. Visi šie ierosinājumi jau iepriekš neoficiāli apspriesti organizācijas dalībvalstu līmenī, un to lielākā daļa arī tiks īstenota.Tāpat Ufā tika noslēgta BRICS Jaunās attīstības bankas (New Development Bank, NDB) un tā dēvētā nosacīto valūtas rezervju pula (Contingent Reserve Arrangement, CRA) veidošana, kas nozīmē - apvienībai parādījušies savi finanšu instrumenti, kuri daudzviet pasaulē tiek uztverti kā alternatīvi tā dēvētajiem Bretonvudas institūtiem - Pasaules Bankai (PB) un Starptautiskajam Valūtas fondam (SVF). NDB nodarbosies galvenokārt ar attīstības projektu finansēšanu BRICS valstīs, tajā skaitā projekta Jaunais Zīda ceļš ietvaros, un atbilstoši NDB vadītāja Kundapura Vamana Kamatha vārdiem kredītu izsniegšanu plānots sākt 2016.gada aprīlī, bet izsniegto kredītu apjomi ar laiku sasniegs 300-400 miljardus ASV dolāru. Kreditēšanai tiks izmantots ne tikai bankas statūtkapitāls 100 miljardu ASV dolāru apmērā, bet arī piesaistīti (aizņemti) līdzekļi 200-300 miljardu ASV dolāru apmērā. Piesaistītos līdzekļus ar izdevīgiem nosacījumiem plānots aizņemties NDB dibinātājvalstu finanšu iestādēs, tādās kā nacionālās attīstības bankas, fondi un tamlīdzīgi. Savukārt CRA pildīs SVF līdzīgas funkcijas BRICS valstīs, nodrošinot tās ar līdzekļiem kritiskās situācijās.Nedrīkst aizmirst, ka neilgi pirms Ufas samitiem tika oficiāli nodibināts arī tāds finanšu institūts kā Āzijas Infrastruktūras investīciju banka (AIIB). Trīs lielākās daļas AIIB piederēs Ķīnai, Indijai un Krievijai - attiecīgi 30,34%, 8,52% un 7,5% akciju, tāpat tām piederēs trīs lielākās daļas balsu: Ķīnai - 20,06%, Indijai - 7,5% un Krievijai - 5,92%. Domājams, ka tieši šo valstu pārstāvji arī ieņems lielāko daļu bankas vadošo posteņu. Bankas dibināšanā piedalījās 50 valstis, bet gatavību pievienoties AIIB paudušas vēl septiņas. Darbību AIIB sāks ar apstiprināto kapitālu 50 miljardu ASV dolāru apmērā, to pakāpeniski palielinot līdz 100 miljardiem ASV dolāru, bet tās pamatnodarbošanās būs infrastruktūras projektu finansēšana Āzijas reģionā.Spriež par bankuSavu deklarāciju un darbības stratēģiju nākamajiem desmit gadiem Ufā pieņēma arī ŠSO, kura tāpat sāka divu jaunu dalībvalstu - Indijas un Pakistānas, uzņemšanas procesu. ŠSO ir kopš 2001.gada pastāvoša, Ķīnas, Krievijas un četru Centrālāzijas valstu izveidota starptautiskās drošības organizācija, kura par savu oficiālo mērķi izvirzījusi konfliktu starp dalībvalstīm noregulēšanu. Tāpat ŠSO aizvien lielāku uzmanību pievērš arī ekonomiskajai sadarbībai. Indijas un Pakistānas dalībai organizācijā vajadzētu sekmēt kā abu šo valstu, tā Indijas un Ķīnas robežstrīdu noregulēšanu, tā ekonomiskās sadarbības pacelšanu jaunā līmenī.Par organizācijas plāniem liecina arī pagaidām konkrētas aprises neieguvusī iniciatīva par nepieciešamību veidot arī ŠSO attīstības banku, jo Ufā kā Ķīnas, tā Krievijas pārstāvji aktualizēja nepieciešamību strādāt arī pie šāda finanšu institūta izveides. Sākotnējā iecere paredzēja ŠSO attīstības banku veidot uz Kazahstānā bāzētās Eirāzijas attīstības bankas bāzes. Šī 2006. gadā Krievijas un Kazahstānas dibinātā banka (Krievijai pieder 65,97%, bet Kazahstānai - 32,99% daļu, simboliskas daļas pieder arī Baltkrievijai, Armēnijai, Kirgizstānai un Tadžikistānai) nodarbojas ar projektu finansēšanu EES valstīs, un, lai izvairītos no pārāk daudzu jaunu finanšu institūtu parādīšanās, tika apspriesta bankas darbības paplašināšana līdz ŠSO mērogiem. Tomēr procesu apturēja nesaskaņas ŠSO Centrālāzijas dalībvalstu vidū.Eksperti norāda, ka līdz šim ŠSO attīstības bankas izveide nav tikusi uzskatīta par prioritāti, galveno uzmanību veltot AIIB un NDB darbības uzsākšanai. Atsevišķa ŠSO finanšu institūta izveide kļūs aktuāla tikai pēc Indijas un Pakistānas, kā arī, iespējams, Irānas pievienošanās organizācijai. Centrālāzijas valstu vienprātību šajā jautājumā viegli iespējams panākt, piedāvājot tām izdevīgus kredītus vai investīciju projektus, savukārt Maskava un Pekina vai nu abas saņems veto tiesības šajā institūtā, vai arī abas no tām atteiksies. Rīcības trūkuma dēļ pagaidām nav skaidrs, vai ŠSO attīstības banka taps uz Eirāzijas bankas pamatiem, vai arī pilnībā no jauna, tomēr pieļaujams, ka šāda banka tiks izveidota drīzumā.Zelta loma var augtKamēr rietumos attieksme pret Ufas samitiem vismaz oficiālajā līmenī bija samērā vienaldzīga, pašās samitu dalībvalstīs, it īpaši Krievijā un Ķīnā, plaši izskanēja viedoklis, ka līdz ar atbilstošu finanšu institūtu izveidi ielikti pamati Eirāzijas mēroga ekonomiskajai un ģeopolitiskajai aliansei. Pēdējā balstīsies uz trijstūri Ķīna - Krievija - Indija un nākotnē var kļūt pat par Eiropas Savienībai līdzīgu valstu bloku, turklāt alianses ietekme ar BRICS starpniecību sniegsies tālu aiz Eirāzijas robežām. (Jau tiek apspriesta AIIB līdzīgu finanšu iestāžu izveide Dienvidamerikā un Āfrikā.)Īpaši jāuzsver lielākās daļas Ufas samitu dalībvalstu neslēptā vēlme atteikties no norēķiniem ASV dolāros vai citās rezerves valūtās un pāriet uz darījumiem nacionālajās naudas vienībās. Tomēr vēl nav skaidrs, cik tālu sniedzas lielāko attīstības ekonomiku plāni šajā virzienā un cik lielā mērā tās ir gatavas atteikties no ASV dolāra, jo īpaši tāpēc, ka lielāko daļu to valūtas rezervju veido tieši ASV dolāri un ASV Valsts kases parādsaistības. Tā Ķīnas zelta un valūtas rezerves pārsniedz 3,7 triljonus ASV dolāru (neskaitot Honkongas uzkrājumus 344 miljardu ASV dolāru apmērā), kamēr sarakstā otrajā vietā esošajai Japānai tās ir 1,24 triljoni miljardu ASV dolāru (2015.gada jūnija dati). Valstu ar lielākajām zelta valūtas rezervēm pirmajā desmitā atradās arī Brazīlija, Krievija un Indija, kuru uzkrājumi pārsniedz 350 miljardus ASV dolāru katrai.Izplatīti ir pieļāvumi, ka lielākās attīstības ekonomikas plāno pāriet uz starpvalstu norēķiniem zeltā, par ko it kā liecina intensīva zelta daļas palielināšana Krievijas, Ķīnas un Kazahstānas zelta un valūtas rezervēs. Tā kā gandrīz visām vadošajām attīstības valstīm ir pozitīvas ārējās tirdzniecības bilances, zelts kā norēķinu vienība dotu tām priekšrocības starptautiskajā tirdzniecībā. Oficiālu apstiprinājumu šai versijai nav, lai gan tā vērtējama kā ticams skaidrojums zelta uzkrāšanas drudzim.